13. Novembris 2007 /NR. 46 (499)
Citu pieredze
Igaunijas tiesu sistēmas reforma
Mare Merimā
Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese 

Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993. gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985. gada viņa ir strādājusi par rajona tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju Tallinas pilsētā. Līdztekus tiesneša amata pienākumiem M. Merimā strādā akadēmijas "Nord" Juridiskajā fakultātē par mācībspēku un studē šīs akadēmijas doktorantūrā. M. Merimā aktīvi darbojas arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijās. Viņa ir Igaunijas Tiesnešu biedrības valdes locekle un Tiesnešu apmācības padomes locekle, kā arī Igaunijas Juristu dienu organizatoru komisijas locekle. Kopš Baltijas valstu Tiesnešu biedrību padomes izveidošanas M. Merimā ir šīs padomes locekle un šobrīd pilda padomes prezidentes pienākumus. Rakstā M. Merimā sniedz ieskatu Igaunijas Republikas tiesu sistēmā un tās reformās. Tā kā arī Latvijā gaidāmas tiesu varas reformas, lasītājiem varētu būt noderīgs ieskats kaimiņu pieredzē.

Igaunijas tiesu sistēmas reforma

 

Tiesnešu personīgā neatkarība nodrošina iespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē bez amata izvirzītiem ierobežojumiem, sniedz drošības sajūtu par amata pastāvību, kā arī cienīgu iztikšanu ar savu amata algu un pensiju.

 

Mare Merima, Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese

 

02.JPG (15949 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993. gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985. gada viņa ir strādājusi par rajona tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju Tallinas pilsētā.

Līdztekus tiesneša amata pienākumiem M. Merimā strādā akadēmijas “Nord” Juridiskajā fakultātē par mācībspēku un studē šīs akadēmijas doktorantūrā.

M. Merimā aktīvi darbojas arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijās. Viņa ir Igaunijas Tiesnešu biedrības valdes locekle un Tiesnešu apmācības padomes locekle, kā arī Igaunijas Juristu dienu organizatoru komisijas locekle. Kopš Baltijas valstu Tiesnešu biedrību padomes izveidošanas M. Merimā ir šīs padomes locekle un šobrīd pilda padomes prezidentes pienākumus.

Rakstā M. Merimā sniedz ieskatu Igaunijas Republikas tiesu sistēmā un tās reformās. Tā kā arī Latvijā gaidāmas tiesu varas reformas, lasītājiem varētu būt noderīgs ieskats kaimiņu pieredzē.


 

Neatkarību atguvušās Igaunijas Republikas pārkārtošanā būtisku vietu ieņēma tiesu reforma.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties