No Eiropas jurisprudences krājumiem ne Latvija, ne citas valstis nevar “grābt ar lielo karoti vai ekskavatoru”. Ir rūpīgi jāapsver normu iederība vispārējā sistēmā, pat ievērojot ekonomikas un tiesiskuma stāvokli valstī, kā arī jāpārvar vēlēšanās noregulēt visu līdz pēdējam sīkumam.

Prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2007.–2009. gadam ietverto 58 izstrādājamo dokumentu sarakstā ir ietverti arī uzdevumi izvērtēt Civillikuma daļu savstarpējo saskaņotību un uzsākt Saistību tiesību daļas kritisku analīzi. Taču nekas tik fundamentāls, ko varētu saukt par Civillikuma reformēšanu (kaut vai pēc Vācijas parauga), līdz 2009. gada beigām nav paredzēts. Labā ziņa ir tā, ka plāni un stratēģijas var tikt koriģēti. Vajadzība pēc reformām ir, un varbūt darbs nav tik smags, ka to nevarētu veikt.

Atbilstoši cilvēku tieksmei nepārtraukti uzlabot visu ar savu dzīvi saistīto, vairākas lielas Eiropas zinātnieku grupas rūpīgi un pamatīgi strādā, lai pilnveidotu civiltiesisko attiecību regulējumu. Uz to mudina arī tiesiskie un praktiskie labumi, ko dod tiesību sakārtošana, unifikācija.