Satversmes lasīšana Satversmes tiesā

Jānis Pleps un Edgars Pastars, tiesību zinātņu maģistri

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Rakstā apkopotas raksta autoru idejas, vērtējumi un pārdomas, kas daļēji tika izteiktas lekcijā “Satversmes interpretācija Satversmes tiesas praksē”, kas notika Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanās 85 gadu jubilejas pasākuma ietvaros LU Juridiskajā fakultātē 2007. gada 7. novembrī.

Raksta autori sirsnīgi pateicas LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldei un īpaši Leldei Brokai par uzaicinājumu lasīt lekciju Satversmes spēkā stāšanās jubilejai veltītajā pasākumā.

Rakstā pausts autoru personiskais viedoklis, kas nesaista institūcijas, kurās viņi darbojas.

Pavisam nesen ir apritējuši 85 gadi kopš Satversmes spēkā stāšanās. Pa šiem gadiem Satversme ir krietni mainījusies. Un šīs pārmaiņas ir notikušas ne tikai ar grozījumu izdarīšanu Satversmes tekstā. Līdzās formālai konstitucionālo normu grozīšanai ir jārunā arī par konstitucionālo normu pārveidošanos prakses rezultātā.¹ Kā galvenos konstitūcijas pārveidošanās veidus var minēt valsts varas konstitucionālo institūciju praksi (t. s. konvencionālās normas) un konstitūcijas interpretāciju.²

Latvijas Satversmes interpretāciju būtiski ietekmēja 1996. gadā izveidotā Satversmes tiesa, kas nu jau vairāk nekā simts spriedumos ir sniegusi un turpina sniegt Satversmes interpretāciju, to pārveidojot un attīstot atbilstoši modernas demokrātiskas tiesiskas valsts prasībām.

Šajā gadā Satversmes tiesā noslēdzās pirmo desmit gadu cikls, un, notiekot plašai tiesnešu maiņai, aizsākās nākamo desmit gadu “konstitucionālais pļāvums”. Tas rada pamatu pārdomām un vērtējumiem gan par pirmajos desmit gados iespēto, gan arī par nākotnē veicamajiem uzdevumiem. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ķinis atzinis, ka “jebkurš Satversmes tiesas spriedums papildina, pilnveido tiesību izpratni. Līdz ar to Satversmes tiesai ir liela nozīme valsts tiesību doktrīnas kvalitatīvā pilnveidošanā”.³

Izmantojot Satversmes jubilejas reizi, šajā rakstā paraudzīsimies, kā Satversmes tiesa ir interpretējusi Satversmi un kā varētu interpretēt dažus interesantus šīs tiesas secinājumus nākotnē. Īpaši arī vēlētos uzsvērt, ka rakstā nevajadzētu meklēt tikai un vienīgi pareizās atbildes. Tās vairāk ir raksta autoru kopīgas pārdomas par Satversmes iespējamiem likteņiem šobrīd, Satversmes tiesas griežos, kad par laikmeta zīmi kļūst gan Satversmes lasīšana, gan aicināšana to darīt.

Satversmes tiesa Latvijas valsts iekārtā

1) Satversmes tiesa kā negatīvais likumdevējs

Lai precīzi izprastu Satversmes tiesas lomu un attiecības ar Saeimu, Satversmes tiesu nepieciešams pozicionēt varas dalīšanas sistēmas ietvarā. Institucionāli tā, protams, ir tiesa.⁴ Savukārt funkcionāli Satversmes tiesa “atceļ” likumu normas; tātad rīkojas likumdošanas jomā, īstenojot negatīvās likumdošanas tiesības. Varētu teikt, ka pozitīvā likumdošana ir likumdošanas process Saeimā, savukārt negatīvā likumdošana – Satversmes tiesā. Pozitīvās likumdošanas rezultāts ir politikas “iestīvēšana” tiesību normas šaurajā telpā, bet Satversmes tiesa, vērtējot tiesību normu, nedrīkst aizmirst par politiskās lietderības robežām (šie jautājumi ir likumdevēja kompetencē) un to, ka tiesa nav likumu radītāja.⁵ Tiesa var ieteikt likumdevējam noregulēt kādu jautājumu, tomēr likumdevējam ir izvēles iespējas – rīkoties vai ne. Jāteic, ka Satversmes tiesa bieži vien, “atceļot” kādu normu, nosaka, ka piemērojams noteikta satura regulējums. Šādu atrunu pieļaujamība un piemērojamība ir vienīgi līdz brīdim, kad attiecīgo jautājumu likumdevējs noregulē vēlreiz.

Parasti Satversmes tiesas spriedumam atsevišķi nav jānodrošina izpilde. Satversmes tiesa pati atzīst tiesību normu par neatbilstošu un spēku zaudējušu. Tomēr likumdevējs vēlāk, ja mainījušies apstākļi, var atgriezties pie iepriekšējā regulējuma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei. Šādos gadījumos jāvērtē ne tikai tiesību normas gramatiskā konstrukcija, bet arī apstrīdētās normas “atcelšanas” pamatojums un viss apstākļu konteksts.

2) Jauni izaicinājumi Satversmes tiesai

Nākamajos gados Satversmes tiesa ir jaunu izaicinājumu priekšā gan no lietu saturiskā, gan spriešanas procesuālā skatupunkta. Lai arī runāšana par lietām, kuras noteikti būtu jāizskata un kurās jāsaņem atbilde, vairāk izskatītos pēc spekulācijas, Satversmes tiesai būtu jādod skaidra atbilde par Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pilnvarām tiesnešu izvirzīšanā un tiesu darba administrēšanā (piemēram, Lietuvā līdzīgas normas vairākkārt izbaudīja šīs valsts konstitucionālās tiesas “zobena” asumu).⁶ Tāpat noteikti vēlreiz būs jāskata un jāprecizē, kā obligātā administratīvā akta gadījumā vērtējams samērīguma princips.⁷ Tomēr tas, kādas lietas tiesai nāksies izskatīt nākotnē, visupirms ir atkarīgs no pieteikuma iesniedzējiem, nevis no pašas tiesas.