"Laikā no 2005. gada 22. augusta līdz šim brīdim Šķīrējtiesu likumprojekta darba grupa vairākkārt ir mainījusies, līdz ar to katra darba grupa ir nākusi ar savu redzējumu, kas šobrīd kompilācijas veidā atspoguļojas Šķīrējtiesu likumprojektā." Raugoties no teorētiski doktrinālā viedokļa, šķīrējtiesa (Arbitration) ir visformālākais no alternatīvās strīdu risināšanas procesiem, tomēr pēc definīcijas tas iekļaujas šajā jēdzienā, jo ir "alternatīva" tiesai.
Šķīrējtiesu reglamentācija jaunajā likumprojektā
Bieži vien, kad tiek izstrādāti pilnībā jauni vai grozīti jau esošie normatīvie akti, šajā jaunrades procesā likumdevējam mēdz pārmest gan diskusiju, gan konsultāciju trūkumu ar kompetentiem zinātniekiem un praktiķiem, kas sevi jau apliecinājuši attiecīgajā tiesību jomā.
Arī šobrīd tapšanas stadijā ir kāds ļoti būtisks normatīvā akta projekts – Šķīrējtiesu likums, kam gandrīz pilnībā jau ir konkrētas aprises un saturs. Ņemot vērā šī tiesību akta nozīmīgumu, “Jurista Vārds” šoreiz veltīts šķīrējtiesām, lasītājiem piedāvājot plašu zinātnieku un praktiķu diskusiju par Tieslietu ministrijas izstrādāto Šķīrējtiesu likumprojektu. Šajā diskusijā izskan kā kritika un iebildumi, tā arī ierosinājumi pārdomām un jau konkrēti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei.
Tādējādi kopumā astoņu autoru viedoklis lasītājiem ļaus iedziļināties dažādos šķīrējtiesu institūta aspektos un problēmjautājumos, bet par devīto “autoru” varētu uzskatīt Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentu, jo rubrikā “Tiesību prakse” atrodami trīs dažādi ar šķīrējtiesu saistīti lēmumi.
Joprojām ir vērojams straujš šķīrējtiesu skaita pieaugums, kas atsaucas uz strīdu izskatīšanas kvalitāti un tiesiskajām sekām, kas rodas pusēm. Arī šobrīd vērojama šķīrējtiesu sistēmas krīze un diemžēl sabiedrībā ir zudusi uzticība šķīrējtiesu institūtam.
 Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
BAIBA BROKA, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre
“Laikā no 2005. gada 22. augusta līdz šim brīdim Šķīrējtiesu likumprojekta darba grupa vairākkārt ir mainījusies, līdz ar to katra darba grupa ir nākusi ar savu redzējumu, kas šobrīd kompilācijas veidā atspoguļojas Šķīrējtiesu likumprojektā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
