Tiesu vara un korupcija

Šajā ziņojumā ieskicēšu dažus no secinājumiem, kuri ir izdarīti pētījuma “Tiesu varas loma korupcijas novēršanā” gaitā. Pētījumu no 1999. gada janvāra līdz 2001. gada sākumam veica Latvijas Ārpolitikas institūts.

Pētījuma mērķis bija daudzšķautņains — noskaidrot, kā Latvijas tiesu vara veic savu lomu korupcijas novēršanā, kāda vispār ir šī loma, kādas starptautiskās normas darbojas šajā specifiskajā jomā un kā novērst konstatētos trūkumus Latvijas tiesu varā. Lai gan pats pētījums aptvēra plašāku jomu, šeit aprobežošos ar divu aspektu aplūkošanu. Pirmais ir korupcijas izmeklēšana, kur, balstoties uz konkrētām lietām, pētījumā tika analizēta Ģenerālprokuratūras darbība. Otrais ir korupcijas novēršana tiesās, kur tika apzinātas korupcijas riska situācijas, kā arī faktori, kuri tieši vai netieši veicina vai — tieši otrādi — mazina korupcijas risku.

Attiecībā uz Ģenerālprokuratūru pētījums ir balstīts galvenokārt uz četru tās veikto pārbaužu un vienas ierosinātas, taču vēlāk izbeigtas krimināllietas materiāliem. Aplūkotie gadījumi bija šādi: bijušā satiksmes ministra Viļa Krištopana pieļautie Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumi, Aizsardzības ministrijas līgums par degvielas iegādi no SIA “KATE”, Rīgas domnieku pieļautie likumpārkāpumi, atrodoties Rīgas ostas valdē, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa novēloti iesniegtās amatpersonas deklarācijas un Saeimas deputāta Andreja Panteļējeva tā sauktā kredītkartes lieta. Šeit neiedziļināšos katra konkrētā gadījuma detaļās, bet tikai uzskaitīšu svarīgākos secinājumus.