26. Marts 2008 /NR. 12 (517)
Citu pieredze
Sabiedriskās kārtības nodrošināšana pašvaldību teritorijā
Dr.iur.
Andrejs Novikovs
Mīkola Romera (Mykolo Romerio) universitātes Juridiskās fakultātes Administratīvo tiesību un procesa katedras docents 
Ieva Devjatnikovaite
Mīkola Romera universitātes Juridiskās fakultātes Administratīvo tiesību un procesa katedras lektore 

Rakstā analizēts par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pašvaldību teritorijā atbildīgo subjektu darbības tiesiskais regulējums, atklātas kolīzijas rīcības un atbildības apjomā starp pašvaldību institūcijām un policiju, kā arī piedāvāti problēmu risinājumi subjektu ierobežotai kompetencei sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Pēc autoru ieskata, iespējamas četras alternatīvas formas sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vietējo pašvaldību teritorijās. Tiek uzsvērts, ka vietējo pašvaldību institūcijām jādod tiesības izvēlēties, kura no alternatīvajām formām apkalpojamā teritorijā nodrošinātu iedzīvotāju drošības intereses.

Rakstā aplūkotas organizatoriskās problēmas, ieviešot sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkcijas, izvērtēta sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkciju decentralizācijas perspektīva. Autori kritiski vērtē situāciju, ka nepieciešamība sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, kas loģiski izriet no vietējo iedzīvotāju interesēm, tiek formulēta nevis vietējās pašvaldības vai reģionālā līmenī, kas identificē šo problēmu, bet gan centralizētās institūcijās. Šāda veida plānoto apkārtējās vides drošības stratēģiju, kurā būtu jāparādās visu Lietuvas reģionu īpatnībām, labākajā gadījumā varētu nosaukt par standartizētu stratēģiju, kurā norādītas tikai šauras valsts iedzīvotāju intereses. Esošo problēmu risināšanai rakstā piedāvāti divi alternatīvi varianti sabiedriskās kārtības nodrošināšanas stratēģijas plānošanai.

 

Ievads

Situāciju, kas šobrīd raksturīga sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā, varētu raksturot, izmantojot ekonomisku terminu – policijas monopols sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Balstoties uz ekonomiskām likumsakarībām, var apgalvot, ka monopoltiesību saglabāšana jomā, kurā darbojas neliels subjektu skaits, ierobežo konkurenci, tādējādi radot ierobežojumus patērētājam. Iespējams izvirzīt hipotēzi, ka, saglabājot policijai monopoltiesības īstenot sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkcijas, var rasties ierobežojumi pilnvērtīgi īstenot iedzīvotāju drošības intereses. Kā apgalvoja B. Meļņiks, tieši drošības un stabilitātes trūkums, kā arī centieni realizēt drošību un stabilitāti, bieži vien izpaužas kā nosacījumu radīšana, kas veicina sabiedrības transformācijas intensitāti.1 Līdz ar to, lai saglabātu stabilitāti sabiedrībā un mazinātu nedrošības stāvokli, mūsdienu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai jāmeklē alternatīvi risinājumi – uzmanība tiek pievērsta vietējo pašvaldību institūcijām – subjektiem, kas atbildīgi par vietējo iedzīvotāju sociālo (kā arī fizisko) drošību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties