Kristīne Strada, Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrante, — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums.

Sākums —  "LV", 26.08.1999., Nr. 274.

Par atteikšanos liecināt no kriminālatbildības atbrīvojami apsūdzētā vai tiesājamā saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni.

Krimināllikuma 303.p.

Atteikšanās liecināt var radīt asociācijas ar citu noziedzīga nodarījuma sastāvu — neziņošanu. Atbildību par neziņošanu, ja droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, paredz KL 315.p. Abos šajos noziedzīga nodarījuma sastāvos ir gan kopējās, gan arī atšķirīgās pazīmes. Tieši pēdējās ļauj tos savstarpēji nodalīt. Gan atteikšanās liecināt, gan neziņošana ir likumā noteiktā pienākuma neizpildīšana, tomēr to objektīvās puses izpaužas dažādi — neziņošana izpaužas pasīvā darbībā, savukārt atteikšanās liecināt — kā aktīva darbība. Pirms atteikšanās liecināt vienmēr bijis uzaicinājums sniegt liecību, ziņot par noziegumu neviens īpaši neaicina, šāds pienākums paredzēts pats par sevi likumdošanā. Pienākums liecināt ir cietušajam un lieciniekam, kas uzaicināts to darīt, neatkarīgi no tā, kādā krimināllietā tas notiek, savukārt neziņošana ir krimināli sodāma tikai tad, ja tā attiecas uz smagu vai sevišķi smagu noziegumu. KL paredz, ka par neziņošanu neatbild noziegumu izdarījušās personas saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni, savukārt par atteikšanos liecināt no kriminālatbildības atbrīvojami apsūdzētā un tiesājamā saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni (pēdējā nostādne jau iepriekš kritizēta). Ja persona, droši zinot, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, par to neziņo, bet vēlāk arī nepamatoti atsakās dot liecības par to, veidojas noziedzīgu nodarījumu reālā kopība un persona saucama pie atbildības pēc abiem nule apskatītajiem KL pantiem.