1. Biedrošanās brīvības saturs

[1] Dabiska cilvēka privilēģija ir ne tikai darboties sev un būt pašam par sevi, bet arī spēja saskaņot savu rīcību un apvienot pūles ar līdzcilvēkiem, darbojoties kopīgi. Biedrošanās brīvības svarīgums izpaužas apstāklī, ka domu, uzskatu un vārda brīvībai būtu ļoti ierobežota nozīme, ja netiktu nodrošināta iespēja savas domas, idejas, ticību un uzskatus paust līdzcilvēkiem, kuri ir apvienojušies līdzīgu mērķu labad.¹

Pilsoniskās, politiskās un ekonomiskās tiesības

[2] Biedrošanās brīvība pieder pie pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Pilsoniskās un politiskās tiesības savukārt ir citu tiesību funkcionēšanas priekšnoteikums, tās veido demokrātijas organizatorisko pamatu un pastāv kā vērtība, uz kuras pamata publiskajai varai sevi jāierobežo un uz kuru tai jāorientējas.² Faktiski biedrošanās brīvība, tāpat kā vārda un pulcēšanās brīvība, ir gan pilsoniskās, gan politiskās tiesības. Biedrošanās brīvība kā pilsoniskās tiesības garantē personas aizsardzību no nepamatotas publiskās varas un citu privātpersonu iejaukšanās un aizskārumiem.³ Ar terminu "pilsoniskās tiesības" apzīmē tiesības, kuras piemīt ikvienam cilvēkam un bez kurām dzīve mūsdienu sabiedrībā nebūtu iespējama.⁴

[3] Biedrošanās brīvība kā politiskās tiesības kopā ar pulcēšanās brīvību un vārda brīvību⁵ ir viena no būtiskākajām demokrātiskas valsts pamatvērtībām, kas nodrošina, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība var aizstāvēt savas tiesiskās intereses, līdzdarboties demokrātiskajos procesos, kā arī publiski paust savu viedokli. Tādas personas tiesības kā biedrošanās brīvība, vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir demokrātijas, tajā skaitā demokrātisku vēlēšanu, priekšnoteikums, nodrošinot personai iespēju reāli piedalīties demokrātiskajā tautas gribas veidošanas procesā,⁶ sabiedriskās domas veidošanā un savu interešu īstenošanā un aizsardzībā. Tieši politiskās intereses visefektīvāk var aizstāvēt, apvienojoties ar citām personām.

[4] Atšķirībā no pulcēšanās brīvības biedrošanās brīvības aizsardzība aptver arī ļoti nozīmīgu ekonomisko interešu aizsardzību – tiesības dibināt un darboties arodbiedrībā. Tā kā biedrošanās brīvība pieder pie trīs dažādu kategoriju pirmās un otrās paaudzes tiesībām (pilsoniskās, politiskās un ekonomiskās tiesības), šīs brīvības interpretācija brīžiem var šķist sarežģīta un neviennozīmīga.⁷

Valsts negatīvais un pozitīvais pienākums

[5] Ievērojot pamattiesību evolūciju, ar pilsoniskajām un politiskajām tiesībām apzīmē "pirmās paaudzes tiesības", kurām ir vairāk negatīvs nekā pozitīvs raksturs, proti, tās uzliek valstij pienākumu atturēties no kādas darbības, no iejaukšanās personu brīvībās. Klasiskais pamattiesību jēdziens primāri bija indivīda status negativus sive libertatis, kurš vērsās pret publisko varu, iedibinot indivīda tiesības uz jomu, kas brīva no valsts, un ierobežojot valsts iejaukšanās iespēju individuālajā tiesību jomā.⁸ Īpaši tas attiecās uz tā sauktajām brīvībām – biedrošanās brīvību, vārda brīvību, reliģijas brīvību utt.⁹ Pamattiesības kā "personas – valsts" attiecības ir īpaša konstitucionāltiesiska atbilde uz vēsturisko situāciju, jo publiskā vara tiecās pārkāpt personu brīvību. Vēlāk, attīstoties pamattiesību izpratnei, ar tām tika saprasts arī valsts pienākums radīt atbilstošus apstākļus pamattiesību un brīvību īstenošanai, piemēram, radīt materiālo un procesuālo tiesību bāzi.¹⁰

[6] Praksē biedrību veidošanās un eksistence ir atkarīga no likumā noteiktām vadlīnijām un noteikumiem, kas ir piemērojami biedrību dibināšanai, darbībai un darbības izbeigšanai.¹¹ Normatīvais regulējums nodrošina, ka biedrība tiek integrēta pastāvošajās tiesiskajās attiecībās, tiesību sistēmā, tādējādi juridiski aizsargājot izveidojušās attiecības, biedru tiesības, kā arī trešo personu un sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses. Tas gan nenozīmē, ka biedrošanās brīvības īstenošana ir pilnībā un tikai atkarīga no likumdevēja. No konstitūcijas izriet, ka normatīvajam regulējumam ir jābūt līdzsvarotam un samērīgam, tam ir jāsekmē brīva biedrību veidošanās un pašnoteikšanās. No minētā izriet, ka ne katrs normatīvais biedrošanās brīvības regulējums ir uzskatāms par biedrošanās brīvības ierobežojumu, tieši pretēji – noteikts regulējums ir nepieciešams, lai biedrošanās brīvību varētu realizēt.¹²

[7] Kā jau minēts, sākotnēji pamattiesību normām nebija jānosaka robežas atsevišķu personu tiesiskajām attiecībām savā starpā, tās bija vērstas tikai uz attiecībām starp personu un valsti. Tā, piemēram, Veimāras Republikas konstitūcijā tika garantēta personu pamattiesību aizsardzība no valsts varas, tomēr pastāvēja arī divi būtiski izņēmumi (Veimāras Republikas konstitūcijas 118. un 159. pants) – vārda brīvība un biedrošanās brīvība –, kas expressis verbis tika aizsargātas arī no nevalstiskām jeb sociālām varām. Brīvības un vienlīdzības problēmas ir arī personu savstarpējās attiecībās jeb privātajās tiesībās (piemēram, biedrības – biedra un biedru savstarpējās attiecībās).¹³ Tādējādi biedrošanās brīvībai ne tikai ir jāaizsargā indivīdi no valsts iejaukšanās to brīvībā, bet arī jānodrošina biedrošanās brīvības ievērošana starp pašiem indivīdiem, uzliekot valstij par pienākumu radīt normatīvo bāzi un nepieciešamības gadījumā iejaukties indivīdu tiesiskajās attiecībās, izmantojot pamatotus un atbilstošus līdzekļus, lai aizsargātu indivīdu brīvību ievērošanu.

Biedrošanās izpausmes formas

[8] Biedrošanās brīvība pieder pie sazināšanās tiesībām, un tai var būt visdažādākās izpausmes formas – kultūras, sporta, mākslas, izglītības, labdarības, "brīvā laika pavadīšanas", ideoloģiskās, interešu grupu un citas personu apvienības. Biedrošanās brīvība atzīst cilvēka pamatvēlmi apvienoties ar citiem cilvēkiem, lai veicinātu to kopīgo mērķu sasniegšanu. Biedrošanās brīvība aizsargā indivīdus no izolācijas un tieši tiesības dibināt biedrību ir būtiska šīs brīvības sastāvdaļa.

[9] Par speciālajām biedrošanās brīvības izpausmes formām ir uzskatāmas politiskās partijas, reliģiskās organizācijas un arodbiedrības.¹⁴ Kā atzīts lietā Young, James and Webster v United Kingdom,¹⁵ tiesības iestāties un darboties arodbiedrībā [arī politiskā vai reliģiskā organizācijā – aut.] ir tikai viens no daudzajiem biedrošanās brīvības aspektiem. Savukārt lietā United Communist Party of Turkey and others v Turkey¹⁶ Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk arī – ECT) noraidīja valdības argumentu, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas¹⁷ (turpmāk arī – Konvencija) 11.