Viendzimuma partnerības radītās tiesības sociālajā jomā

Maruko

EKT 2008. gada 1. aprīļa spriedums

Lietā C-267/06

Viendzimuma partnerattiecībās partnerim saskaņā ar arodapdrošināšanas sistēmu varētu tikt atzītas tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pabalstu.

Lietas pamatā ir tiesvedība Vācijas tiesā, kurā Maruko kungs (turpmāk – Maruko) pārsūdzēja Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen (Vācijas teātru darbinieku sociālās apdrošināšanas iestāde, turpmāk – VddB) lēmumu par atraitņa pensijas, respektīvi, apgādnieka zaudējuma pabalsta, nepiešķiršanu. Proti, 2001. gada 8. novembrī Maruko atbilstoši Vācijas Likuma par reģistrētām partnerattiecībām 1. pantam tā sākotnējā redakcijā noslēdza partnerattiecības ar teātra kostīmu mākslinieku, kurš bija apdrošināts VddB kopš 1959. gada 1. septembra, un laikposmos, kad viņš nebija obligāti apdrošināts, turpināja brīvprātīgi veikt iemaksas. Maruko dzīvesbiedrs nomira 2005. gada 12. janvārī, un Maruko lūdza VddB viņam piešķirt atraitņa pensiju. VddB ar savu lēmumu atsakot šādas pensijas piešķiršanu, pamatojās uz to, ka tās statūtos šādi pabalsti partnerattiecību pārdzīvojušajiem partneriem nav paredzēti. Maruko, iesniedzot prasību Vācijas tiesā, kura iesniedza prejudiciālā nolēmuma lūgumu (turpmāk – Vācijas tiesa), norāda, ka VddB atteikums pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, jo kopš 2005. gada 1. janvāra Vācijas likumdevējs ir iedibinājis vienlīdzīgu attieksmi starp viendzimuma partnerattiecībām un laulību. Tas, ka personai pēc viņas partnera nāves netiek piešķirts apgādnieka zaudējuma pabalsts ar tādiem pašiem noteikumiem kā pārdzīvojušajam laulātajam, ir šīs personas diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ. Pēc Maruko domām, attieksme pret partneriem ir mazāk labvēlīga nekā pret laulātajiem, kaut gan arī partneriem savstarpēji jāsniedz atbalsts un palīdzība, viņiem ir kopīga saimniecība un viņi viens pret otru uzņemas pienākumus, kā tas arī paredzēts Vācijas 2001. gada 16. februāra Likuma par reģistrētām partnerattiecībām 2. pantā. Jāpiebilst, ka partneru īpašuma tiesiskais režīms Vācijā ir tāds pats kā attiecībā uz laulāto īpašumu.

Tā kā Vācijas tiesa cita starpā nebija pārliecināta, pirmkārt, par to, vai VddB pārvaldītā apdrošināšanas sistēma ir pielīdzināma valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvā 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju,¹ (turpmāk – Direktīva 2000/78/EK) vai šī sistēma neatrodas ārpus Direktīvas 2000/78/EK piemērošanas jomas, un, otrkārt, vai apgādnieka zaudējuma pabalsts, par kuru ir runa pamata lietā, Direktīvas 2000/78/EK nozīmē var tikt uzskatīts par "atalgojumu" (darba samaksu), tā uzdeva Eiropas Kopienu tiesai (turpmāk – Tiesa) prejudiciālā nolēmuma jautājumus par Direktīvas 2000/78/EK interpretāciju.