1. Jūlijs 2008 /NR. 24 (529)
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmaiņas tiesas darbu reglamentējošajās tiesību normās
Valerijans Jonikāns
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs 

Ar Saeimā 2008. gada 22. maijā pieņemto likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" ir izdarītas būtiskas izmaiņas apelācijas instances tiesas spriedumu spēkā stāšanās kārtībā, kā arī Civilprocesa likuma kasācijas tiesvedības sadaļas vairāku pantu normās. Grozījumi Civilprocesa likumā attiecas uz apelācijas un kasācijas instances tiesu un, neapšaubāmi, uz ikvienu civilprocesā iesaistītu personu, kura tiesvedību lietā turpina otrajā un trešajā tiesu instancē. Tālāk aplūkotie grozījumi Civilprocesa likumā stājās spēkā šā gada 24. jūnijā, izņemot jaunos pantus, ar kuriem papildināts Civilprocesa likums, proti, 439.1, 464.1 un 477.1 pantu, kā arī 434. panta un 464. panta jaunā redakcija, kas stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Likuma pārejas noteikumi arī noteic, ka apelācijas instances tiesas spriedumi, kurus tiesa pasludinājusi līdz 2008. gada 30. jūnijam (ieskaitot), stājas likumīgā spēkā to pasludināšanas brīdī, un šo apelācijas instances tiesas spriedumu izpilde uzsākama, turpināma un pabeidzama šā likuma E daļā noteiktajā kārtībā. Raksta mērķis ir informēt par pieņemtajiem likuma grozījumiem un sniegt nelielus komentārus par likuma grozījumu rašanās priekšnosacījumiem, mērķi un sekām, kādas šie grozījumi rada.

 

Par apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā

Civilprocesa likuma 434. panta pirmā daļa redakcijā, kas stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā, noteic, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta. Šā panta otrajā daļā ir noteikta apelācijas instances tiesas sprieduma spēkā stāšanās kārtība gadījumā, ja ir iesniegta kasācijas sūdzība.

1) Iespējamie iemesli principiāli atšķirīgajam regulējumam par apelācijas instances tiesas spriedumu stāšanos likumīgā spēkā

Civilprocesa likuma 434. panta norma, kas darbojās no Civilprocesa likuma spēkā stāšanās brīža 1999. gada 1. martā, noteica, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā tā pasludināšanas brīdī. Analoģiska norma bija ietverta arī Latvijas Civilprocesa kodeksa 305.1 pantā un Civilprocesa likuma, kas reglamentēja tiesas procesu starpkaru periodā, 281. un 1018. pantā. 281. pants noteica, ka apgabaltiesas spriedumi uzskatāmi par galīgiem un tie nekavējoties jāizpilda. Savukārt 1018. pantā tika ietverta norma, ka spriedums stājas likumīgā spēkā: (..) kad tas taisīts Tiesu palātā.

Kāds bija iemesls, lai atteiktos no Civilprocesa likuma 434. panta normas darbības turpmāk?

Kasācijas tiesvedības ierosināšanas pamatā ir jābūt konkrētajā lietā reāli pastāvošām tiesību normu piemērošanas un interpretācijas problēmām, kuras apelācijas instances tiesa nav spējusi atrisināt, bet kurām ir būtiska nozīme pareizā strīda izšķiršanā.

Tieslietu ministrija sagatavotajā anotācijā "Grozījumi Civilprocesa likumā" atsaukusies uz Tieslietu ministrijas 2007. gada 19. septembrī rīkotajā zinātniskajā konferencē "Par Civilprocesa likuma problēmjautājumiem" izteikto viedokli, ka Civilprocesa likuma 434. pants disonē ar vispārējiem civilprocesa principiem un ka jurisprudencē ir pieņemts atzīt, ka viens no sprieduma likumīga spēka elementiem ir šāda sprieduma neapstrīdamība un tā pārsūdzēšana apelācijas un kasācijas kārtībā nav iespējama. Kā otrs arguments ir minēti lietderības apsvērumi, tos sīkāk neatklājot.

Senāta Civillietu departamentam, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas lūgumu izteikt savu viedokli par paredzamajiem likuma grozījumiem, nebija principiālu iebildumu piedāvātajiem grozījumiem, jo tie neietekmē tiesas spriešanas kvalitāti, kas ir pirmais un galvenais nosacījums, lai izvērtētu piedāvāto likuma grozījumu pieņemamību. Turklāt tie zināmā mērā atvieglo tiesu darbu gadījumos, kad pēc sprieduma atcelšanas un pretēja sprieduma taisīšanas situācijā, kad pirmais spriedums jau izpildīts, tiesai bija jālemj par sprieduma izpildes pagriezienu. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Civilprocesa likuma 434. panta norma jaunajā redakcijā, attālinot sprieduma spēkā stāšanās laiku, tieši skar civiltiesisko attiecību dalībniekus, tādējādi mazinot civilprocesa efektivitāti, kuras dēļ likumdevējs normu par apelācijas tiesas sprieduma spēkā stāšanos tā pasludināšanas brīdī acīmredzot savulaik arī bija pieņēmis.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties