8. Jūlijs 2008 /NR. 25 (530)
Skaidrojumi. Viedokļi
Akcionāru un SIA dalībnieku
tiesības uz informāciju
4
Bac.iur.
Jānis Bogdasarovs
LU Juridiskās fakultātes maģistrants, SIA "Ardente" jurists 

Izvēlētais temats ietver Latvijas Republikas normatīvo aktu analīzi, ņemot vērā ārvalstu komerctiesību praksi un normatīvo regulējumu. Šajā rakstā autors izvērtē akciju sabiedrību akcionāru un sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku tiesības uz informāciju – subjektus, kuriem ir tiesības uz informāciju, sniedzamās informācijas apjomu un gadījumus, kuros tiesības uz informāciju drīkst ierobežot, kā arī atbildību par akcionāru/dalībnieku ļaunprātīgu informācijas izmantošanu.

Tā kā Komerclikuma regulējums par akcionāru un dalībnieku tiesībām uz informāciju ir plaši tulkojams un strīdus par informācijas sniegšanu vai nesniegšanu akcionāriem izskata tiesa pēc sava ieskata, autors analizē gadījumus, kuros akcionāriem informācija ir jāsniedz, un kādi ir iemesli, uz kuriem pamatojoties informācijas tiesību drīkst ierobežot. Tāpat šajā rakstā norādīts uz trūkumiem pastāvošajā komerctiesību regulējumā Latvijā, piedāvāti risinājumi šo trūkumu novēršanai, kā arī mūsu regulējums salīdzināts ar citu Eiropas valstu normatīvajiem aktiem.

 

1. Subjekti, kuriem ir tiesības uz informāciju

1.1. Akcionāru tiesības uz informāciju

Akcionāru sapulce ir augstākā akciju sabiedrības pārvaldes institūcija, kurā tiek pieņemti sabiedrībai būtiskākie lēmumi. Akcionāru sapulce ir organizatoriska struktūra, kur sapulcējas akcionāri noteiktā vietā un laikā, lai izmantotu savas akcionāru tiesības.1 Komerclikuma 267. panta 1. daļa noteic, ka savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē.

Viena no akcionāru pamattiesībām ir tiesība uz informāciju, lai akcionārs objektīvi varētu lemt par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Tiesības uz informāciju ir visiem akcionāriem, kuri piedalās akcionāru sapulcē, neatkarīgi no akcionāram piederošo akciju skaita.2 Arī viena vienīga akcija dod tiesības uz informāciju akcionāru sapulcē.3 Akcionāra tiesība uz informāciju ir akcionāram individuāli piemītoša, līdzvērtīga ar citām akcionāru tiesībām, piemēram, balsstiesībām, tiesībām uz dividendēm un uz likvidācijas kvotu sabiedrības likvidēšanas gadījumā.4 Tiesība uz informāciju ir neatkarīga un nav saistīta ar citām tiesībām. Arī tiem akcionāriem, kuriem nav balsstiesību, ir tiesības uz informāciju.5

Atbilstoši Komerclikuma 277. pan­tam akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pārstāvju starpniecību. Ņemot vērā, ka tiesībai uz informāciju nav personisks raksturs, tā ir tālāk nododama pilnvarotajai personai vai vairākām personām, kuras pārstāv akcionāru sapulcē.6 Taču tiesības uz informāciju pilnvarniekam ir, tikai rīkojoties pilnvaras devēja interesēs. Pilnvarniekam pašam nepiemīt tiesības uz informāciju.7 Direktīvas priekšlikuma 10. pants noteic, ka katram akcionāram ir tiesības iecelt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu par pilnvaras turētāju, lai apmeklētu akcionāru sapulci un balsotu tajā viņa uzdevumā. Nedrīkst būt ierobežojumi attiecībā uz personu, kurai var piešķirt pilnvaru, izņemot prasību, lai persona būtu tiesībspējīga, taču akcionārs drīkst iecelt tikai vienu personu rīkoties viņa labā kā pilnvaras turētājam attiecībā uz katru atsevišķu akcionāru sapulci.8

Komerclikumā būtu jāiestrādā regulējums, kas paredzētu akcionāru un dalībnieku atbildību par akcionāra vai dalībnieka tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

No Komerclikuma 277. panta regulējuma izriet, ka akcionārs, kuram pieder viena akcija un attiecīgi arī viena balss akcionāru sapulcē, var pilnvarot neierobežotu skaitu personu savu interešu pārstāvībai akcionāru sapulcē.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aldis
27. Novembris 2008 / 11:59
0
ATBILDĒT
Manuprāt, ir pietiekami skaidri definēts, kas ir informācija, ja šo rakstu rūpīgi lasa, turklāt tiesība pieprasīt akcionāru reģistra izrakstu ir atsevišķa tiesība. Piekrītu autoram par AS iedalījumu un arī praksē šads iedalījums pastāv. Komentētājas juristes apgalvojumi, manuprāt, ir nekompetenti.
Autors
27. Novembris 2008 / 09:49
0
ATBILDĒT
Komerclikums nosaka, ka AS ir atklāta sabiedrība un, ka AS akcijas var būt publiskās apgrozības objekts. Piekrītu, kas visas AS ir atklātas sabiedrības, taču pastāv ļoti būtiska atšķirība, vai šo sabiedrību pamatkapitāls sastāv no slēgtās emisijas akcijām vai no publiskās emisijas akcijām.



AS, kuras akcijas atrodas publiskā apgozībā (iekļautas regulētajā tirgū) uz šīm sabiedrībām attiecas Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL)normas, kas savukārt, neattiecas uz AS, kurām ir slēgta akciju emisija un kuras akcijas nav iekļautas regulētajā tirgū.



Publiskājām akciju sabiedrībām informācijas atklāšanas prasības ir augstākas, kā arī FITL ir regulējums attiecībā uz AS, kurš atšķiras no Komerclikuma regulējuma un ir uzskatāma par speciālo normu.



Līdz ar to uzskatu, ka dalījums slēgtajās un publiskajās AS ir pamatots.
Juriste
8. Septembris 2008 / 17:33
0
ATBILDĒT
Gribētos vērst autora uzmanību uz Komerclikuma 134.p.4.d., kas nosaka, ka AS ir atklāta sabiedrība, slēgto AS nav!

Bez tam, no konkrētā raksta tā arī nevar saprast, ko autors uzskata un aplūko kā "informāciju".

Un kā tad, piemēram, ar izrakstu no akcionāru reģistra? Vai arī to akcionārs var pieprasīt tikai akcionāru sapulcē?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties