Par ieslodzījuma vietu pārņemšanu
Metodoloģiskie aspekti
Krišjānis Rudzītis, Kriminoloģisko pētījumu centra kriminologs, — "Latvijas Vēstnesim"
Jautājuma aktualitāte
Kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ceļā uz patiesi demokrātiskas un tiesiskas valsts izveidošanu tiek veikta reforma visdažādākajos tiesiskās sistēmas institūtos. Viens no pašreiz aktuālajiem tiesiskās reformas virzieniem ir penitenciārās sistēmas pilnveidošana un brīvības atņemšanas iestāžu pārkārtošana atbilstoši Eiropas cietumu noteikumiem un Eiropas valstīs atzītajiem un pieņemtajiem cietumu standartiem. Saskaņā ar šo mērķi tiek gatavota Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tās pakļautībā esošo iestāžu pārņemšana Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kam sekos cietumu sistēmas tālākā reorganizācija jau Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
Nav šaubu, ka ieslodzījuma vietu reforma kopumā dos ļoti nozīmīgus pozitīvus rezultātus mūsu valstij un tātad tās iedzīvotājiem. Tomēr jebkuras pārmaiņas gandrīz neizbēgami ir saistītas arī ar iespējamām negatīvām iezīmēm un grūtībām. Svarīgi ir ne vien rēķināties ar negatīvu iezīmju iespējamību, bet arī laikus un objektīvi tās apzināt, lai rastu iespējas novērst nevēlamus faktorus. Tādēļ ar ieslodzījuma vietu pārņemšanu un reorganizāciju saistīto problēmu analīzei ir nepieciešams pietiekami konstruktīvs metodoloģiskais pamats. Sevišķi jāuzsver jautājums par objektivitāti, jo tas attiecas ne vien uz profesionālā līmenī veiktiem kriminoloģiska vai socioloģiska rakstura pētījumiem, bet arī uz atsevišķiem pētījumiem un plašsaziņas līdzekļos izteiktajiem analītiskajiem viedokļiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.