Pieņemtie grozījumi Konkurences likumā papildus jēdzienam "dominējošais stāvoklis"¹ paredz ieviest īpašu jēdzienu "dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā".² Lai labāk nošķirtu šos abus jēdzienus, dominējošo stāvokli dēvēsim par klasisko dominējošo stāvokli.

Šis raksts par netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošanu vai uzspiešanu par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai sagatavots, ņemot arī vērā 2008. gada 3. jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolā notikušo ekspertu diskusiju par grozījumiem Konkurences likumā.

Klasiskais dominējošais stāvoklis

Klasiskā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums un nepilnīgs to veidu uzskaitījums, kā var izpausties šī stāvokļa ļaunprātīgā izmantošana, jau vairākus gadu desmitus ir nostiprināts Eiropas Kopienas³ – un pēdējā dekādē arī Latvijas – tiesību aktos.⁴ Gadu gaitā judikatūrā konkretizējies jēdziena "dominējošais stāvoklis" saturs un tā ļaunprātīgas izmantošanas veidi. Latvijas tiesību aktos un judikatūrā šis stāvoklis un tā ļaunprātīgas izmantošanas veidi noteikti, izmantojot EK tiesību aktu un judikatūras atziņas.

Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā

Pēdējos desmit gadus Eiropā īpaša uzmanība tiek pievērsta iepirkuma tirgum un tiek pētītas piegādātāju un tirgotāju attiecības,⁵ taču EK tiesību aktos un judikatūrā nenošķir īpašu dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā. EK iepirkuma tirgus un šī tirgus dalībnieku attiecības analizētas, piemēram, Rewe/Meinl⁶ lietā, kurā Eiropas Komisija vērtēja, vai tirgotāju apvienošanās rezultātā radīsies vai nostiprināsies klasiskais dominējošais stāvoklis.