16. Septembris 2008 /NR. 35 (540)
Skaidrojumi. Viedokļi
Zaudējumu atlīdzināšanas kritēriji un valsts atbildības robežas
1
Mg.iur.
Ērika Lazareva
Tieslietu ministrijas juriskonsulte,
Biznesa augstskolas "Turība"juridisko zinātņu doktorante 

Savā iepriekšējā publikācijā autore sniedza ieskatu tēmā “Zaudējumu atlīdzināšana nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā”. Savukārt, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzināšanu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, ir jākonstatē zaudējumu atlīdzināšanas kritēriji, ar kuriem autore iepazīstinās lasītājus šajā publikācijā.

Pirms sīkāk ielūkojamies šajā tēmā, ir jāizprot termins "zaudējums" kā tāds. Ko īsti nozīmē "zaudējums" kā juridisks termins. Zaudējums ir mantiski novērtējams samazinājums, kas rodas sakarā ar līgumsaistību pārkāpumu vai ar prettiesisku rīcību (deliktu). Zaudējumi var izpausties esošās vai sagaidāmās peļņas samazinājumā. Piemēram, civiltiesībās izšķir tiešus, netiešus un nejaušus zaudējumus. Zaudējuma piedziņai jākonstatē četri fakti: 1) prettiesiska rīcība; 2) zaudējumu esamība un apmērs; 3) cēloņsakarība starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem; 4) pārkāpēja vaina.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums paredz priekšnoteikumus, lai iestātos zaudējumu atlīdzināšanas pienākums. Arī administratīvajās tiesībās, pirmkārt, ir jākonstatē, ka iestāde izdevusi prettiesisku administratīvo aktu vai arī veikusi prettiesisku faktisko rīcību. Ar terminu "prettiesisks administratīvs akts" jāsaprot definīcija, kas atrodama Administratīvā procesa likuma 84. pantā, un noteic, ka administratīvais akts ir prettiesisks, ja tas neatbilst tiesību normām. Otrkārt, privātpersonai (attiecīgā administratīvā akta adresātam, trešajai personai vai personai, kuru tieši skar iestādes faktiskā rīcība) ir jābūt nodarītiem zaudējumiem. Treškārt, ir jāpastāv cēloniskajai sakarībai starp minēto prettiesisko rīcību un privātpersonai nodarītajiem zaudējumiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sigita
27. Septembris 2008 / 14:39
0
ATBILDĒT
Ar interesi lasiju autores publikaacijas. Tomeer nav skaidra autores argumentaacija par rakstaa izteiktajiem sadiem apgalvojumiem : 1) par to, ka viens no zaudejumu atlidzinashanas prieksnoteikumiem ir vaina. Likums tieshi sho prieksnosacijumu neparedz, autore tomer to uzskata par nepiecieshamu (1. un 2.rindkopa)??? 2) vai 5.rindkopa buutu jasaprot taa, ka publisko tiesibu subjekts arii var but cietushais? Tas it ka buutu pretrunaa ar likuma burtu.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties