[1] 2008. gada 13. martā Saeimā tika pieņemts likums "Grozījumi Konkurences likumā". Viens no likuma mērķiem ir veidot attiecības starp lielajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu, prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses, panākot lielāku pušu līdztiesību savstarpējās sadarbības līgumu slēgšanas procesā. Jaunā kārtība, kas ir spēkā no 2008. gada 1. oktobra, ir noteikta Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā, un tā paredz ierobežot iespēju mazumtirgotāju un piegādātāju starpā piemērot noteiktus netaisnīgus un nepamatotus maksājumus, nepamatoti garus norēķinu termiņus un noteiktas sankcijas, kā arī kontrolēt riska sadali starp darījuma pusēm attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ.

[2] Šo Vadlīniju mērķis ir:

• sniegt skaidrojumu par Konkurences likuma 13. panta otrās daļas jēdzienu (terminu) interpretāciju;

• noteikt pamatprincipus, kas tiks piemēroti, izvērtējot Konkurences likuma 13. panta otrās daļas piemērošanu – konkrētā tirgus noteikšanā, pārkāpumu izvērtēšanā un pierādīšanā.

[3] Konkurences likuma 13. panta otrā daļa

13. pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

(2) Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā pietiekami ilgā laika posmā. Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā izpaužas kā:

1) netaisnīgu un nepamatotu noteikumu piemērošana vai uzspiešana attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ, ja vien netiek atdota nekvalitatīva prece vai prece, arī patērētājiem nezināma, jauna prece, kuras piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs;

2) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;

3) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par līguma slēgšanu, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana;

4) netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai;

5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm;

6) netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana vai uzspiešana par darījumu noteikumu pārkāpumu.

[4] Apzinoties, ka Konkurences likuma 13. panta otrā daļa līdz šim nav piemērota, izvērtējot konkrētus faktiskos apstākļus, pieņemot saistošu lēmumu un tādējādi nodibinot tiesību normas piemērošanas praksi, vadlīniju sagatavošanā Konkurences padome vadījās no Eiropas Komisijas (EK) pieņemtajiem lēmumiem un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju veiktajiem pētījumiem. Vadlīniju izstrādes gaitā, lai iegūtu vispusīgu, pamatotu informāciju un viedokli no iesaistītajām pusēm, Konkurences padome veica vairāk nekā 100 mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās sadarbības līgumu analīzi, dažādu nozaru piegādātāju aptauju par līdzšinējo sadarbības praksi ar mazumtirgotājiem. Konkrētu jautājumu padziļinātai izpratnei notikušas vairākas diskusijas ar tirgus dalībniekiem – mazumtirgotājiem un piegādātājiem, kā arī juridisko biroju pārstāvjiem.

[5] Laika gaitā vadlīnijas var tikt papildinātas, tajās iekļaujot Konkurences padomes un tiesu praksē izvērtētus gadījumus, kā arī ņemot vērā atšķirīgus faktiskos apstākļus, kuri vadlīniju sagatavošanas procesā nav bijuši zināmi.

Jēdzienu skaidrojums

Konkrētais tirgus

[6] Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā ietvertā tiesību norma ir speciālā tiesību norma attiecībā pret šā likuma 13. panta pirmo daļu un 1. panta 1. punktu. Tā sniedz atšķirīgu dominējošā stāvokļa jēdziena definīciju, nosakot īpašu regulējumu dominējošam stāvoklim mazumtirdzniecībā, piemērojot Konkurences likuma 13. panta otro daļu. Likumdevēja mērķis, pieņemot Konkurences likuma 13. panta otro daļu, bija detalizētāk regulēt attiecības starp piegādātājiem un mazumtirgotājiem.

[7] Lai Konkurences likuma 13. panta otrās daļas kontekstā definētu konkrēto tirgu, ir jākonstatē saimnieciskās darbības joma vai jomas, kur saskaras vai saduras likumdevēja norādīto abu tirgus dalībnieku – mazumtirgotāja un piegādātāja – komerciālās intereses. Tas ir iepirkuma tirgus, un, ņemot vērā, ka Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā paredzēts īpašs (speciāls) dominējošā stāvokļa veids – dominējošs stāvoklis mazumtirdzniecībā, tad attiecīgi dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā tiek konstatēts, izvērtējot mazumtirgotāja stāvokli (dominēšanas spēju) attiecībā pret piegādātājiem konkrētajā preču iepirkuma tirgū. Tādējādi būtu nosakāma konkrētā iepērkamā prece/preču grupa (ikdienas patēriņa preces, nepārtikas preces, būvmateriāli u.