1. Ievads
Lai juridiska persona kļūtu rīcībspējīga, ir jāieceļ valde. Papildus valdes iecelšanai ar valdes locekli tiek slēgti arī darba, uzņēmuma vai pilnvarojuma līgumi. Kādas attiecības ir starp komerctiesību, civiltiesību un darba tiesību institūtiem? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls valdes locekļa atlaišanas un ar viņu noslēgtā līguma laušanas gadījumā. Līdzšinējā tiesu prakse raisa daudz jautājumu no privāttiesību sistemātikas viedokļa. Rakstā tiks aplūkoti valdes tiesiskā regulējuma teorētiskie pamati un piedāvāti praktisko jautājumu risinājumi valdes atsaukšanas gadījumos.
Pašlaik tiesu praksē netiek atzīta iespēja ierobežot kapitālsabiedrības dalībnieku brīvību attiecībā uz valdes atcelšanu.1 Minētais tiek pamatots ar šādiem argumentiem.
Pirmkārt, komerclikuma normas par valdes atcelšanu ir speciālās normas pret saistību vai darba tiesību normām par līguma uzteikšanu. Ja ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, viņu var atsaukt ar dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu, neievērojot Darba likuma ierobežojumus par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Otrkārt, valdes amatam ir izteikts uzticības raksturs. Valdes loceklim, kurš atsaukts no amata, Komerclikumā nav paredzēta tiesība prasīt atjaunošanu amatā tiesas ceļā, jo tiesa nevar iejaukties sabiedrības izpildinstitūcijas izveidošanas jautājuma risināšanā.
Tomēr, analizējot atšķirīgu komerctiesību un civiltiesību, darba tiesību regulējumu, rodas šaubas, vai norādītās privāttiesību nozares vispār pārklājas un vai vispār jārisina šo normu kolīzija. Komerclikums regulē valdes atcelšanu, neskarot jautājumu par citu tiesisku attiecību izbeigšanu vai turpināšanu. Savukārt dažādi līgumi, kurus slēdz ar valdes locekli, var pastāvēt pilnīgi autonomi, balstoties vienīgi uz Civillikumu vai Darba likumu.2 To atspoguļo arī prokūrista institūts. Nereti uz valdes locekļa ilgstošu prombūtnes laiku kāds no uzņēmuma darbiniekiem tiek iecelts par prokūristu, kura statuss un pilnvaras ir līdzīgi valdes loceklim. Tomēr prokūras izdošana vai atsaukšana neietekmē darba līguma spēkā esamību. Prokūras atcelšana nekādā gadījumā nevar būt par pamatu darba līguma izbeigšanai. Līdzīgi ir jābūt ar valdes locekli – iecelšana par valdes locekli nevar tikt izmantota kā darbinieka aizsardzības normu apiešanas metode. Citādi, piemēram, lai nemaksātu atlaišanas pabalstu ilgus gadus nostrādājušam darbiniekam, pietiktu viņu uz īsu laiku iecelt par valdes locekli un atcelt sakarā ar nepārbaudāmu uzticības zaudēšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.