Tiesiskais pamatojums

2004. gada 29. aprīlī Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu 2004/80/EK "Par kompensāciju noziegumos cietušajiem"¹ (turpmāk – Direktīva), tādējādi nosakot tiesisko pamatu kompensācijas saņemšanai noziegumos cietušajiem Eiropas Savienības līmenī. Minētās Direktīvas mērķis ir noteikt valsts kompensāciju cietušajiem mehānisma izveidi un darbības vadlīnijas katrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Līdz ar to katrai dalībvalstij tika dots uzdevums ieviest valsts kompensācijas mehānismu līdz 2006. gada 1. janvārim. Direktīvas 12. pantā ir noteikts, ka noziegumos cietušajiem Eiropas Savienībā jābūt tiesībām uz taisnīgu un samērīgu kompensāciju par nodarīto kaitējumu neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī noziegums izdarīts. Direktīvā nav noteikts valsts kompensācijas apmērs un līdz ar to katrai valstij ir rīcības brīvība, nosakot valsts kompensācijas apmēru cietušajiem. Kompensācijas apmērs dalībvalstīs atšķiras, jo tiek ņemtas vērā valsts budžeta iespējas, kas cieši saistītas ar dzīves līmeni dalībvalstī.

Latvijā 2006. gada 20. jūnijā spēkā stājās likums "Par valsts kompensāciju cietušajiem"² (turpmāk – Likums), ar kuru Latvija ieviesa Direktīvā izvirzītos mērķus, tas ir, izmaksāt valsts kompensācijas personām, kuras ir cietušas tīšos noziedzīgos nodarījumos, kā arī izveidot sadarbības mehānismu, lai atvieglotu personām kompensācijas saņemšanu pārrobežu gadījumos.

Latvijā par atbildīgo iestādi par valsts kompensāciju cietušajiem ir noteikta Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk – Administrācija), kas izveidota 2006. gada 1. janvārī saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem" un Ministru kabineta 2005.