Juridiskajā literatūrā norādīts, ka objektīvās iztulkošanas mērķis ir interpretēt darījumā ietilpstošos gribas izteikumus tā, kā tos būtu sapratusi saprātīga un neitrāla persona, kas zina darījuma noslēgšanas apstākļus.1 Šādam viedoklim nevar piekrist, jo rakstiska civiltiesiska līguma interpretācijas mērķis, neatkarīgi no izmantojamās metodes, ir līguma jēgas noskaidrošana. Tātad interpretācijas mērķis nevar būt pati interpretācija, jo objektīvās metodes mērķa definīcija nevar tikt konstruēta apļveidā, t. i., definējumam jābūt skaidram – bez definējamā jēdziena izmantošanas (pretējā gadījumā tiek pieļauta apļa kļūda – circulus in definiendo).2 Apkopojot minēto, secināms, ka objektīvās interpretācijas metodes mērķis ir idents interpretācijas mērķim kopumā – rakstiska civiltiesiska līguma jēgas noskaidrošanai.
Civiltiesiska līguma objektīvās interpretācijas metodes jēdziens
Rakstiska civiltiesiska līguma interpretācijas metode ir jēgas atklāšanas procesa tehnikas elements, kas piemērojams vairākkārt un noder jēgas noskaidrošanai – kontrahentu patiesajai gribai pietuvināta rezultāta sasniegšanai. Objektīvās metodes pamatīpašības ir tajā, ka objektīvās interpretācijas metodes izmantošana tiek saistīta ar saprātīgas personas vērtējumu. Objektīvā interpretācijas metode ir līguma jēgas noskaidrošanas procesa tehnikas elements, kura realizāciju raksturo kārtula – rakstiska civiltiesiska līguma interpretācija veidā, kādā rakstisku civiltiesisku līgumu uztvertu un reproducētu saprātīga un neitrāla persona, zinot darījuma slēgšanas apstākļus. Objektīvā interpretācija nozīmi piešķir gribas izteikumam kā ārēji uztveramam faktam.3 Minētā metodes īpašība atvieglo šīs metodes izmantošanas praktisko pusi un uzlabo rakstiska civiltiesiska līguma interpretācijas iespējamību kopumā.
Rakstiska civiltiesiska līguma objektīvā interpretācijas metode kļuvusi par būtiskāko interpretācijas metodi. Šādu situāciju var raksturot ar to, ka subjektīvā interpretācijas metode (uzsvars uz līguma dalībnieku patiesajiem uzskatiem attiecībā uz darījumā apvienotajiem gribas izteikumiem) pilnībā nevar tikt realizēta civilprocesā pastāvošā sacīkstes principa izpausmju dēļ un civiltiesībās pastāvošā stabilitātes, kā arī paļāvības principa rezultātā. Rakstisks civiltiesisks līgums tiek slēgts, apspriežot tajā ietvertos noteikumus, tādēļ jebkura no līguma pusēm ir tiesīga paļauties uz to, ka pretējās puses piedāvātie noteikumi atbilst tās gribai un šāda saskaņa starp piedāvājuma rakstisko un patiesi domāto saturu ir pārbaudāma, izmantojot samērīgas pūles.4 Pretējā gadījumā, apspriežot līguma noteikumus, darījuma dalībniekam būtu uzlikts pienākums pierādīt otra dalībnieka piedāvātā noteikuma atbilstību tā patiesajiem nolūkiem – "iekāpt otra darījuma dalībnieka kurpēs". Tātad izpildīt neizpildāmu nosacījumu. Objektīvās interpretācijas metodes jēdziens, kā minēts iepriekš, sasaistīts ar trešās saprātīgās un neitrālās personas vērtējuma kritēriju, kas nevar tikt piepildīts ar noteiktu saturu visiem gadījumiem. Saprātīgas personas (reasonable person – angl.) vērtējuma kritērijs izvirzīts kā objektivitātes rādītājs un pietuvināts ideālam stāvoklim – piemērotāko civiltiesiskās apgrozības noteikumu, paražu un normatīvā regulējuma piemērošana un izmantošana. Tātad saprātīgas personas kritērijs ir fikcija, kas nodrošina apspriežamajam tiesiskajam darījumam piemērotāko civiltiesiskās apgrozības principu (ekonomiskā un saimnieciskā izpratnē), normatīvā regulējuma un paražu noteikumu piemērošanu. Saprātīgas personas kā fikcijas nostiprināšanai izmantoti jēdzieni "neitrāla" un "objektīva". Šāda nostāja skaidrojama ar to, ka neitralitāte ir ieinteresētības pretmets, tādēļ pauž iespējami objektīvāku skatījumu uz civiltiesiskā strīdā esoša rakstiska civiltiesiskā līguma noteikumiem.
Objektīvās interpretācijas metodes izmantošanas pazīmes
Kā norādīts iepriekš, rakstiska civiltiesiska līguma interpretācijas metodei ir savas izmantošanas pazīmes, kas cieši aplūkojamas sasaistē ar pašas metodes jēdzienu. Objektīvās metodes jēdzienā ietilpstošās pazīmes ir:
1) interpretācijas process;
2) ko veiktu trešā saprātīgā persona;
3) kas zina darījuma noslēgšanas apstākļus;
4) ir neitrāla;
5) interpretē rakstisku civiltiesisku līgumu labā ticībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.