Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām

Gunta Višņakova,

40 gadus juriste, — "Latvijas Vēstnesim"

Uzskatāmības labad izmantosim konkrētu tiesas lietu. Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis ar 1999. gada 10. maija lēmumu atstāja bez ievērības L. A. un kādas bankas hipotēkas nostiprinājuma lūgumu. Lēmumā norādīts, ka zemesgrāmatas nodalījumā nav piemetinājuma, ka ieķīlājamais nekustamais īpašums ir ķīlas devēja atsevišķā manta, no kā izdarāms secinājums, ka tā ir laulāto kopmanta, bet nostiprinājuma lūgumam nav pievienots apliecinājums par laulātā piekrišanu nekustamā īpašuma apgrūtinājumam.

Par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu banka iesniedza sūdzību Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā. Ar 1999. gada 17. jūnija lēmumu Civillietu tiesu palāta zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu atzina par nepamatotu un atcēla. Tiesu palāta savā lēmumā norāda: "Nostiprinājuma uzrakstā nav atzīmes par to, vai šis īpašums ir laulāto kopmanta, atsevišķa manta, vai laulātajiem ir visas mantas šķirtība. Saskaņā ar LR Augstākās tiesas plēnuma 1996. gada 10. jūnija lēmuma nr. 3 "Par likumu piemērošanu, izskatot lietas, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām" 15. punktu, ja saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 16. panta 1.a. punktu nostiprinājuma ierakstā par nekustamā īpašuma īpašnieku nav atzīmes par to, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta, ka tas ietilpst laulāto mantas kopībā, vai arī, ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība, par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Likuma "Par tiesu varu" 49. pantā noteikts, ka Augstākās tiesas plēnuma kompetencē ir pieņemt tiesām saistošus izskaidrojumus par likuma piemērošanu."

Vai tiesas motīvi, atceļot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu, ir pārliecinoši? Domājams, ka ne tikai mani nepārliecina šie motīvi. Šādām šaubām par tiesas lēmumu ir nopietns pamats gan no procesuālo tiesību, gan materiālo tiesību viedokļa.

Pirmkārt, Tiesu palāta zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma atcelšanu motivējusi tikai ar Augstākās tiesas plēnuma lēmumu nr. 3, norādot, ka saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" šis izskaidrojums ir saistošs tiesām. Taču nav ņemts vērā, ka no šā gada 1. marta ir stājies spēkā Civilprocesa likums (turpmāk — CPL), kura 5. pantā regulēta materiālo tiesību normu piemērošana. Saskaņā ar šā panta noteikumiem tiesas izspriež civillietas, pamatojoties uz likumiem, kā arī piemēro citus normatīvos aktus, ko izdevušas valsts, pašvaldību vai citas iestādes tām piešķirtās kompetences ietvaros; likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus, bet, ja nav likuma, kas regulē strīdīgās attiecības, piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja arī tāda nav, vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.