Atbildība par masu nekārtībām ir paredzēta Krimināllikuma (KL) 225. pantā. Analogas tiesību normas tika formulētas arī citos kriminālkodeksos un sodu likumos, kas 20. gadsimtā reglamentēja krimināltiesiskās attiecības Latvijā. Tomēr praktiskas nozīmes līdz šim tām nebija, tāpēc KL 225. panta interpretēšanai bijusi vien teorētiska nozīme. Savukārt šā gada 13. janvāra notikumi Vecrīgā aktualizēja šo tiesību normu un izgaismoja ar to saistītās problēmas. Tādēļ, ņemot vērā tēmas aktualitāti, autors vēlas pievērst uzmanību šīm problēmām un rosināt diskusiju par KL 225. panta mūsdienu izpratni un pilnveidošanas nepieciešamību.
Atbildība par masu nekārtībām: vēsturiskais ekskurss
1903. gada Sodu likumos netika lietots jēdziens "masu nekārtības", tomēr atbildība par to tika paredzēta vairākos pantos. Proti:
"122. Kas piedalījies atklātā koppulcē, kura, rīkodamās savienotiem dalībnieku spēkiem:
1) izdarījusi vardarbību pret personu, vai nolaupījusi vai sabojājusi svešu mantu, vai iebrukusi svešās apdzīvojamās ēkās vai citās kādās telpās, vai mēģinājusi šādus nodarījumus izdarīt, vadoties no reliģiska, cilšu vai kārtu naida vai no saimniecisko attiecību dzenuļiem, vai sabiedrisko mieru traucējošu baumu dēļ;
2) izdarījusi 142. vai 145. pantā1 paredzētu pretošanos vai spaidus,
sodāms: ar pārmācības namu.
Šādas koppulces sarīkotājs vai pierunātājs to sarīkot, kā ari tās dalībnieks, kurš to vadījis izdarot šajā pantā paredzētos nodarījumus, vai tas, kas kūdījis tos izdarīt vai turpināt, vai kas lietojis to izdarīšanā ieročus,
sodāms: ar pārmācības namu uz laiku, ne mazāku par trim gadiem.
123. Kas piedalījies koppulcē, kura rīkodamās savienotiem dalībnieku spēkiem:
1) pretojusies ar varu bruņotam spēkam, kas izsaukts koppulces izklīdināšanai, vai uzbrukusi ar varu kara apsardzei vai tās sargam;
2) sagrābusi savā varā, izlaupījusi vai izpostījusi ieroču vai kara materiālu noliktavu, ieroču vai lielgabalu fabriku, apcietinātu vietu, kara kuģi, dzelzceļu, vispārējā vai valdības lietošanā esošu telegrāfu vai telefonu, naudas kaltuvi, valsts kasi vai ari valsts vai ar valdības atļauju nodibinātu sabiedrisku vai akciju kreditiestādi;
3) atsvabinājusi arestantus no apcietinājuma, lietojot vardarbību pret personu attiecībā uz sargiem, vai bojājot ieslodzījuma vietu;
4) lietojusi varas darbu izdarīšanai spridzināmu vielu vai spridzekli,
sodāms: ar spaidu darbiem uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem.
Šādas koppulces sarīkotājs vai pierunātājs to sarīkot, kā ari tās dalībnieks, kurš to vadījis izdarot šajā pantā paredzētos nodarījumus, vai tas, kas kūdījis tos izdarīt vai turpināt, vai kas lietojis to izdarīšanā spridzināmu vielu vai spridzekli,
sodāms: ar spaidu darbiem uz noteiktu laiku."
Analogas tiesību normas tika iekļautas arī 1933. gada Sodu likuma 105. un 106. pantā.
"105. Kas piedalījies atklātā koppulcē, kuŗa, rīkodamās savienotiem dalībnieku spēkiem:
1) izdarījusi vardarbību, vai ar sodāmiem draudiem spiedusi izpildīt vai pielaist ko tādu, kas aizskar piespiestā tiesību vai pienākumu, vai arī atteikties no tiesību izlietošanas vai pienākumu izpildīšanas;
2) nolaupījusi, bojājusi vai patvaļīgi paņēmusi svešu mantu;
3) iebrukusi svešās ēkās vai citās telpās, iežogotā vietā vai lauku mājās;
4) izdarījusi 169.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.