Ieteiktu raksta autorei tomēr dzīļāk iepazīties ar teritorijas plānošanas sistēmu Latvijā. Nacionālais plānojums, reģiona plānojums, rajona teritorijas plānojums un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nekādā gadījumā nedetalizē viens otru. Pirmkārt, Latvijā nav nacionālā plānojuma un nebūs, jo tiek izstrādāta Latvijas Ilgstspējīgās attīstības stratēģija. Reģiona plānojums ir vadlīnijas, kuru vienkarši nav iespējams detalizēt ar rajona vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Plānošanas līmeņi nav nekāda "matrjoška". Vienīgais līmenis, kur pastāv detalizācija ir vietējais, kad teritorijas plānojumu ir iespējams detalizēt ar detālplānojumu.

Patieso izbrīnu rada secinājums, ka visi detālplānojumi, kas ir izstrādāti kā teritorijas plānojuma grozījumi zaudē spēku ar jauna teritorijas plānojuma apstiprināšanas brīdi. Nu par Satversmes tiesa nav aizdomājusies tik tālu, jo pirms lietas izskatīšanas tā pieprasa viedokli no kompetentās iestādes - RAPLM. Primkārt, detālplānojums ir atsevišķi saistošie noteikumi, pat arī tie, kas groza teritorijas plānojumu. Ieteiktu izpētīt vismaz vienu labu teritorijas plānojumu un detālplānojumu. Atšķirībā no teritorijas plānojuma detālplānojumā tiek risinātas pavisam citas lietas, kas netiek risinātas teritorijas plānojumā. Līdz ar to, jaunais teritorijas plānojums nevar aizvietot detālplānojumu. Galu galā, kur paliek tiesiskā paļāvība un tiesiskā stabilitāte?

Iesaku autorei izlasīt 2008.gada 4.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepciju, kur ir labi aprakstīta šobrīd pastāvošā telpiskās plānošanas sistēma Latvijā