3. Marts 2009 /NR. 9 (552)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par blakustiesību spēku laikā
5
Mg.iur.
Māris Grudulis
LPA Civiltiesību katedras lektors

Izpildītāju, fonogrammu un filmu producentu tiesības, kā arī raidorganizāciju tiesības uz saviem raidījumiem ir tiesības, kas cieši saistītas ar autortiesībām1 un tāpat kā autortiesības rada to īpašniekam juridiski garantētu monopolu blakustiesību objekta lietošanai un līdz ar to arī iekļaušanai komerciālajā apritē. Lai arī šis juridiski garantētais monopols nav absolūts, jo likums tam paredz vairākus ierobežojumus, tomēr tiesību garantētā ekskluzivitāte rada to īpašniekam iespēju faktiski vienīgajam piedāvāt tirgū attiecīgos blakustiesību objektus un gūt atbilstošus ienākumus un peļņu no šī monopola izmantošanas.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
BR
7. Marts 2009 / 20:51
0
ATBILDĒT
Protams, viens no variantiem ir uzskatīt, ka likumdevējs vārdu "blakustiesības" lietojis kļūdaini, to nemaz negribēdams, jo CK nebija normu par bl.ties. Šādas interpretācijas gadījumā pirmais autorties.likums aizsargātu tikai tās bl.ties., kas fiksētas pēc 15.05.1993. Otra pieeja ir censties noskaidrot likumdevēja gribu, pieņemot, ka viņš šajā 6.pkt.izteicies nepietiekami skaidri. No normas redzams, ka likumdevējs autorties.gadīj. ir gribējis nevis vienkārši pagarināt autorties. termiņu, bet pat to atjaunot. Iespējams, ka tāda bijusi arī griba attiecībā uz bl.ties. Taču būtiski ir norādīt, ka no 6.pkt. neizriet likuma retroaktivitāte. Šeit drīzāk runa ir par retrospektīvu normu, kas respektē pagātnē notikušu ģenerētājfaktu (piem., skaņdarba pirmā izpildīšana) un piešķir tam ilgstošas tiesiskas sekas (blakustiesību esamību) attiecībā uz nākotni (t.i., sākot ar 15.05.1993. un turpmāk). Taču tajā pašā laikā neskarot agrāk iegūtās tiesības vai pienāk. (pretējā gadījumā būtu retroaktivitāte). Piem., ja skaņdarbs bijis pirmo reizi izpildīts 1989.g., tad 15.05.1993.sp. stājušais likums pasaka, ka bl.ties.uz to atzīst, taču tikai sākot no 1993.g. un uz atlikušo termiņu. Savukārt laikā no 1989.g.līdz 1993.g. iegūtās tiesības vai pienākumi paliek spēkā esoši un netiek apšaubīti. Tādējādi, manuprāt, likumdevējs centies nākotnē aizsargāt bl.ties. uz agrāk fiksētiem bl.ties.objektiem, tajā pašā laikā neapšaubot līdz 1993.g.veiktās darbības. Vismaz 6.pkt. liek tā domāt. Savukārt Autorties.likums jau tālāk ievēro šo pašu kontinuitātes principu (pār.not. 2.un 6.pkt.). Citu izskaidrojumu atrast ir grūti.
BR
7. Marts 2009 / 20:49
0
ATBILDĒT
Papildus savam iepriekšējam komentāram vēlos tomēr sīkāk precizēt savu domu. Lieta tā, ka autora rakstā aprakstītajā situācijā ir divi laika ziņā secīgi autortiesības regulējoši likumi, kuros abos ir pārejas noteikumi. Pirmā likuma (sp.no 15.05.1993.) piemērošanas laikā speciālā akta – AP 1993.gada 11.maija lēmuma "Par LR likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" - 6.pkt. noteica: "Ja likuma sp.stāšanās dienā Latvijas CK noteiktais noilguma termiņš ir izbeidzies, bet likumā noteiktais noilguma termiņš nav izbeidzies, autortiesības un blakustiesības tiek atjaunotas uz atlikušo laika periodu, skaitot no tiesību rašanās dienas". Savukārt otrā secīgā likuma – Autortiesību likuma (sp.no 11.05.2000.) – pārejas not. 2.pkt. (redakcijā, kas stājās spēkā 01.03.2007. un ir sp. joprojām) nosaka: "Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz visiem darbiem un tiesību objektiem, kas 1995.gada 1.jūlijā bija aizsargājami vismaz vienā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem par autortiesībām vai blakustiesībām". Redakcijā pirms 01.03.2007.grozījumiem tas skanēja šādi: " Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz visiem darbiem un tiesību objektiem, kas bija aizsargājami likuma spēkā stāšanās dienā". Abu likumu pārejas noteikumi jāskata kopsakarībā viens ar otru, lai rastos iespēja noskaidrot likumdevēja gribu un likumu "ratio legis". Kā pirmajam un galvenajam uzmanība jāpievērš AP lēmuma 6.pkt., kurā likumdevējs ir minējis blakustiesības. Kā interpretējams šis 6.punkts? Ir vairākas vadlīnijas pārejas noteikumu interpretācijai. Pirmkārt, pārejas noteikumu normas laika jautājumos ir speciālās normas attiecībā pret pārējām likumā esošajām normām. Otrkārt, tiesību kontinuitātes princips, kuru ņem vērā pārejas not. iztulkošanā. Treškārt, ja pārejas noteikumi regulē atsevišķus faktus vai attiecas uz ierobežotu tiesību subjektu loku, tiek prezumēts, ka šīs faktu vai subjektu kategorijas ir tās, kas definētas likumos (piem., pārejas noteikumos lietots jēdziens "vecāki" būs nosakāms sask. ar CL u.tml.). Ceturtkārt, pārejas not. interpretējami strikti, jo īpaši attiecībā uz atpakaļejošo spēku (tiesnesis izvēlas visstriktāko no iespējamiem variantiem). Piektkārt, ja pārejas noteikums ir ar defektiem, tiesnesim tas jālabo ar interpretācijas palīdzību, t.i., vai nu izskaidrojot to, vai piešķirot tam iekšējo saskanīgumu ar korekcijas palīdzību (kā palīglīdzekļi talkā tiek ņemti: pats likums, lik.sagatavošanas materiāli).
Galēja iedomība
5. Marts 2009 / 15:37
0
ATBILDĒT
Pateicos, Baiba, par teicamo komentāru. Kārtējo reizi pierādīji, ka esi prominenta tiesību normu intertemporālās piemērošanas pārzinātāja. Un labi, ka biji pietiekami atklāta un parādīji, ka aizstāvēsi kolēģes arī tad, ja viņas rīkojušās prettiesiski.

Es tomēr nebūtu biji taisnīgs kristietis, kurš sagaida, ka par viņa pārkāpumiem atbildēs cita vara. Būtu rakstījis šādi:

- likums ir nepilnīgs tiesību izteikšanas veids. Tiesību piemērotājam ir jāizmanto dažādi tiesību avoti, lai saprastu tiesību normas un prastu tās atbilstoši piemērot;

- nedarbojas atrunāšanās, ka nav laika lasīt apjomīgu lietu, likumdevējs ir šāds vai tāds, ir citas vienkāršākas lietas, trūkst kvalificētu darbinieku, termiņš rada diskomfortu, man draugs ieteica lietu risināt šādi utt.;

- nedarbojas atrunāšanās, ka pieteikumu taču sagatavojis dullais “(Jānis)”, kurš atklās vienīgi mūsu nezināšanu, nevis ļaus apgūt jaunas zināšanas;

- tiesneša pienākums ir izlasīt likumu, saprast piemērojamās tiesību normas, iepazīties ar pierādījumiem, saprast nozīmīgos lietas apstākļus un atbilstoši piemērot tiesību normas.

Bet ar skumjām jāatzīst, ka diemžēl nekas tāds nenotiks, jo vai nu trūks laika to paveikt, pieteikumu būs iesniedzis kāds pilnīgi dullais “jānis” vai mans, ar lietu nesaistītais, augsti godātais kolēģis vai draugs, labāk zinās, kā lietas ir jārisina.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties