Jāatzīmē, ka šāds lēmums ir unikāls visas Eiropas līmenī, jo līdzīgas prakses, kad sadala pašvaldību, līdz šim nav bijis, tāpēc to ir vērts aplūkot sīkāk. Jāpiebilst, ka daudzi joprojām nav samierinājušies ar šādas rīcības pamatotību, saskatot rajonu pašvaldību reorganizācijā arī negatīvos aspektus. Protams, tādus arī nevar noliegt, jo katrām izmaiņām ir savas labās un sliktās puses. Katrā gadījumā ikviens, kas ir saskāries ar rajona pašvaldību darbību, kaut vai kā pasīvs klausītājs, piedaloties rajona pašvaldības padomju sēdēs, ir pārliecinājies, ka šīs valsts pārvaldes iestādes darbību ir grūti nosaukt par efektīvu.

Raksturīgi, ka vairumā gadījumu vietējo un rajona pašvaldību kompetence pārklājās (piemēram, sociālās palīdzības jautājumos) vai tiek mākslīgi "sameklēta", finanšu izlietojuma jautājums no lietderības apsvērumiem ir diskutējams (bieži rajoni pilda vietējo pašvaldību papildu finanšu nodrošināšanas "donoru" lomu), daudziem vietējo pašvaldību priekšsēdētājiem rajona pašvaldību padomju sēdes liek garlaikoties.

Tajā pašā laikā ir rajonu pašvaldības, kas lielā mērā kalpo kā palīgs vietējām pašvaldībām to funkciju izpildei, piemēram, rajona pašvaldībās tiek izveidotas apvienotās būvvaldes, kas pilda visu rajonā ietilpstošo vietējo pašvaldību funkcijas būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanā, vai arī – rajona pašvaldības centrālā administrācija vietējām pašvaldībām sniedz konsultācijas, to skaitā juridiskas, finanšu un par citiem vietējo pašvaldību funkciju izpildes jautājumiem. Tādējādi jāatzīst, ka rajonu pašvaldības nereti būtiski atbalsta vietējās pašvaldības, taču ir izveidojusies situācija, ka atsevišķu vietējo pašvaldību vājuma dēļ vēl viens pārvaldes līmenis nodarbojas ar tiem pašiem jautājumiem. Šādu situāciju, no administratīvo tiesību viedokļa, valsts pārvaldē nedrīkst pieļaut.

Tiesiskā regulējuma raksturojums un īpatnības

Rajona pašvaldību reorganizāciju pamatā regulē Rajona pašvaldību reorganizācijas likums un Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra noteikumi Nr. 713 "Rajona pašvaldības reorganizācijas kārtība". Pa­pildus ir izdarīti grozījumi vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos, kuros paredzēta rajona pašvaldības kompetences sadale starp vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Izstrādājot Rajona pašvaldību reorganizācijas likumu, tā autori saskārās ar vismaz trim būtiskām problēmām, pirmkārt, kā jau tika minēts, līdzīgi gadījumi Latvijas un Eiropas praksē, kad sadala atvasinātu publisku personu – pašvaldību, līdz šim nav bijuši, tāpēc pārņemt pozitīvo ārvalstu pieredzi nebija iespējams; otrkārt, vietējo pašvaldību reorganizācija notiek divreiz – pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām, kad izveidojas jaunās novadu pašvaldības un 2010. gadā, kad noslēdzas rajonu pašvaldību vēlēšanas un rajona pašvaldības padomes administrācija iekļaujas atbildīgā novada pašvaldības administrācijā, kas ir pietiekami neefektīvi no pašvaldības darba organizācijas viedokļa, kā arī var ietekmēt pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti; treškārt, joprojām nav konceptuāla lēmuma par apriņķa pašvaldību izveidošanas nosacījumiem, tādējādi izraisot neskaidrības par apriņķa pašvaldību kompetenci un iespējamajām attiecībām ar vietējām pašvaldībām.