24. Marts 2009 /NR. 12 (555)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas spriešanas efektivitāte administratīvajās tiesās
2
Mg. iur. summa cum laude
Gatis Bārdiņš
LU Juridiskās fakultātes doktorants 

Pusotru gadu pēc administratīvo tiesu izveidošanas tā laika Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns atzina, ka gandarījumu un sajūsmu laikā, kad administratīvās tiesas sāka savu darbību, ir nomainījusi neapmierinātība un vilšanās tiesu nespējā lietas izskatīt laikus.1 Tādēļ viņš aicināja Tieslietu ministriju un likumdevēju turpināt darbu, lai tiesu dzirnas grieztos ātrāk un efektīvāk.2

Uzskatot, ka efektīvs administratīvais process ir galvenais cilvēktiesību garants, Tieslietu ministrija sagatavoja Administratīvā procesa likuma3 grozījumus,4 kurus Saeima pieņēma 2006. gada 26. oktobrī. Grozījumu mērķis bija pilnveidot un efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās.5 Tomēr, kā secināts Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijā, šie grozījumi pilnībā nav nodrošinājuši iespēju lietas izskatīt ātri un efektīvi.6 Tāpēc 2008. gada 18. decembrī Saeima pieņēma jaunus Administratīvā procesa likuma grozījumus,7 paredzot papildu risinājumus tiesu darba efektivitātes veicināšanai. Jauninājumi tika paredzēti arī citos likumos.

 

Tiesas spriešanas efektivitāte

Lai noskaidrotu, kā panākt efektīvu tiesas spriešanu, visupirms ir jāizzina, kas ir tiesas spriešana un ko nozīmē spriest tiesu efektīvi. Līdz ar to ir jāaplūko tiesas spriešanas un efektivitātes būtība.

 

Tiesas spriešana

Ja starp divām pusēm izceļas strīds, kuru tās pašas nespēj atrisināt, viena no iespējām ir vērsties pie kāda trešā ar lūgumu palīdzēt rast strīda risinājumu. Šis trešais var būt starpnieks, mediators, arbitrs vai tiesa.8 Izvēloties tiesu, pusēm ir jāņem vērā tālāk minētās tiesas spriešanai raksturīgās pazīmes.

Tiesas darbība galvenokārt ir vērsta uz strīda izšķiršanu, nevis atrisināšanu,9 jo tiesa strīdu visupirms uzlūko kā faktiskos apstākļus, kuriem ir piemērojama tiesību norma. Līdz ar to strīda risinājums ir subsumcijas rezultāts, kurš pasaka, kurai pusei ir no tiesību normām izrietoša taisnība.10

Tiesību normas ir valsts varas sankcionēti sabiedrības uzvedības priekšraksti,11 savukārt tiesas kā valsts varas institūcijas uzdevums ir nodrošināt šo noteikumu ievērošanu. Līdz ar to tiesas spriešana pirmām kārtām ir tiesiskās kārtības nodrošināšanas līdzeklis.12

Lai nodrošinātu tiesisko kārtību, tiesas rastajam strīda risinājumam nav obligāti nepieciešama pušu piekrišana, jo tiesas darbība tiek atbalstīta ar valsts varas piespiedu līdzekļiem. Līdz ar to ir pietiekami, ja strīds tiek izšķirts par labu vienai vai otrai pusei un ja puses šo risinājumu respektē. Tas nozīmē, ka tiesai nav katrā ziņā jāatrisina strīds pilnībā, izzinot un līdzsvarojot pušu pretstatītās intereses un panākot pušu piekrišanu strīda risinājumam.13

Strīda izšķiršanai ir raksturīgi, ka viena puse tiek atzīta par uzvarētāju, bet otra – par zaudētāju.14 Tādējādi arī tiesas process norisinās kā pušu sacensība, tām cenšoties pārliecināt tiesu par savu taisnību.15 Atšķirībā no sadarbības, kas dod iespēju nonākt pie abām pusēm pieņemama risinājuma, sacensības rezultātā vismaz viena puse parasti nav apmierināta.16

Lai gan tiesas darbība pamatā ir vērsta uz strīda izšķiršanu, tas nenozīmē, ka tiesa nevar dot ieguldījumu arī strīda pilnīgā atrisināšanā. Piemēram, tiesa var censties puses samierināt. Tomēr tiesas process tam nav piemērots – kaut vai tamdēļ, ka laiks, kas nepieciešams strīda atrisināšanai, tiesā ir ierobežots.17

Apkopojot minēto, izriet, ka tiesas spriešana ir viens no strīdu risināšanas veidiem, kurā strīda risinājums parasti nav balstīts uz pušu vienprātību.

 

Efektivitāte

Atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas skaidrojumam "efektivitāte" ir pakāpe, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu (izpilda savas funkcijas) salīdzinājumā ar resursu patēriņu. Savukārt "efektīvs" ir tāds, kas ļauj sasniegt rezultātu, lietderīgi izmantojot resursus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Švarcs
26. Marts 2009 / 11:26
0
ATBILDĒT
Skaudība laikam ir latvietības pamats.

Laiku rakstīšanai var atrast vienmēr. Un apstāklis, ka cilvēks raksta rakstus, nenozīmē, ka viņš nedara neko citu.

Ar laika neesamību lielākoties aizbildinās personas, kurām arī tiešo pienākumu veikšanai visbiežāk trūkst laika.
son
26. Marts 2009 / 10:40
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka senāta darbiniekiem masveidā nav ko darīt, kā rēgulāri cept rakstus. ;)

būtu man tik daudz laika!
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties