Izvērtējot jaunā likuma nozīmi no zinātniskā skatupunkta, atzīmējams, ka tā būtiskākais ieguldījums kriminālprocesa zinātnē ir jaunu izpētes priekšmetu radīšana, tādējādi paplašinot pētāmo jautājumu loku un radot iespējas zinātnē izstrādātos atzinumus plašāk iedzīvināt praksē.

Šobrīd, kad kopš KPL spēkā stāšanās ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi, KPL ietverto normu un piemērošanas prakses izpēte un analīze ļauj apzināt gan šī likuma trūkumus, gan pozitīvo devumu.

Jāatzīst, ka lielu daļu, iespējams, pat lielāko daļu, konstatēto trūkumu varēja novērst vēl pirms likuma pieņemšanas, ja normu savstarpējai saskaņošanai būtu pievērsta pienācīga uzmanība. Lielāku uzmanību vajadzēja veltīt reglamentējamo jautājumu zinātniskai izpētei, likumprojekta apspriešanā vairāk vajadzēja iesaistīt praktiskos darbiniekus, kuri būtu izrādījuši lielāku iniciatīvu un atsaucību, kā arī likumprojekta pieņemšanas noslēguma fāzei nevajadzēja būt tik sasteigtai. Minētā apstiprinājums ir arī jau veikto un arī iecerēto grozījumu KPL saturs, kas norāda, ka pārsvarā grozījumi ievietoti, lai novērstu pretrunas, situāciju, kuru varēja paredzēt un modelēt jau pirms KPL pieņemšanas, un tikai neliela daļa – reaģējot uz situācijas izmaiņām (piemēram, jaunu ES ietvarlēmumu pieņemšanu u. tml.).

KPL un tā piemērošanas prakses pozitīvās iezīmes

Konspektīvi norādot uz KPL un tā piemērošanas prakses pozitīvajām iezīmēm, var minēt šādas galvenās atziņas.

• KPK nomaiņa bija nepieciešama, jo bija mainījušies apstākļi, daudzo grozījumu dēļ kodekss bija kļuvis nepārskatāms, bija izveidojušās un attīstījušās jaunas idejas, tāpat arī apzinātas nepilnības, kas bija jānovērš.

• KPL iekļauts reālistiskāks un modernām kriminālprocesa tendencēm atbilstošs kriminālprocesa mērķa definējums.