Lietā nr. 04-02(99)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Endziņš, tiesneši A. Lepse, R. Apsītis, I. Čepāne, I. Skultāne un A. Ušacka, ar tiesas sēdes sekretāri L. Vīnkalnu,

piedaloties pieteikuma iesniedzēja — divdesmit 7. Saeimas deputātu — A. Razminoviča, M. Segliņa, G. Bērziņa, K. Greiškalna, J. Lagzdiņa, M. Vītola, H. Demakovas, Dz. Ābiķa, A. Kalvīša, J. Dalbiņa, J. Sproģa, A. Tiesneša, J. Šņepsta, S. Goldes, A. Šķēles, A. Rugātes, J. Škapara, J. Estas, A. Slaktera, A. Kiršteina — pārstāvim A. Razminovičam un

institūcijas, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, — Ministru kabineta — pārstāvim V. Cielavam, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu, Satversmes tiesas likuma 16. panta 4. punktu un 17. panta otrās daļas 3. punktu,

Rīgā 1999. gada 15., 21. un 28. jūnijā atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu

"Par Ministru kabineta 1997. gada 21. janvāra noteikumu nr. 46 "Noteikumi par vadības līgumiem" atbilstību 1998. gada 20. novembra likumam "Informācijas atklātības likums"".

Satversmes tiesa konstatēja:

1997. gada 21. janvārī, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu, tika izdoti Ministru kabineta noteikumi nr. 46 "Noteikumi par vadības līgumiem" (turpmāk — Noteikumi nr. 46), kas nosaka vadības līguma saturu, kā arī tā noslēgšanas un izpildes kontroles kārtību valsts pārvaldē.

Vadības līgums šo noteikumu izpratnē ir rakstiska vienošanās starp līgumslēdzējām pusēm, lai panāktu resursu efektīvu izmantošanu valsts pārvaldes iestāžu (institūciju) darbības programmās vai prioritātēs, kā arī budžeta programmās vai apakšprogrammās noteikto mērķu sasniegšanai vai likumos un citos normatīvos aktos noteikto uzdevumu izpildei un veicinātu amatpersonu materiālo ieinteresētību vadības līgumā noteikto rezultātu sasniegšanai.

Papildus Noteikumu nr. 46 10. punktā paredzētajiem vadības līguma būtiskiem nosacījumiem, 11. punktā ir noteikts, ka vadības līgumā var iekļaut arī citus jautājumus, ja tie pēc vadības līguma ierosinātāja uzskatiem ir nozīmīgi līguma mērķu sasniegšanai (līguma satura konfidencialitāte, līguma vienpusēja laušana uzticības zaudēšanas dēļ u. tml.) un nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Vadības līguma trešais eksemplārs iesniedzams Valsts kancelejā, kas reizi ceturksnī informē Ministru kabinetu par noslēgtajiem vadības līgumiem, to saturu un izpildi.

1998. gada 29. oktobrī Saeima pieņēma Informācijas atklātības likumu. Tā mērķis ir nodrošināt sabiedrībai pieeju informācijai, kas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai ir valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu rīcībā. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas valsts pārvaldes iestādēs ir tiesīgas iegūt informāciju un to izmantot. Vienlaikus likums iedala informāciju vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā.

Likuma 5. panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura vai satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Saskaņā ar likuma 5. panta otro daļu ir noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija:

1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu;

2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;

3) par uzņēmējdarbības noslēpumiem;

4) par fiziskās personas privāto dzīvi;

5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu, konkursu un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu.

Šā likuma Pārejas noteikumos Ministru kabinetam tika uzdots līdz 1999. gada 1. martam izdot noteikumus par kārtību, kādā iestādes rīcībā esošā informācija nododama atklātībai. Šādi noteikumi līdz lietas izskatīšanai nav izdoti.

Pieteikuma iesniedzējs