Dažādība terminos un izpratnē

Šādas darba grupas izveides pamatojums primāri izriet no Ministru kabineta 2008. gada 1. aprīļa sēdes protokollēmuma, kas ir cieši saistīts ar Finanšu ministrijas sniegto informatīvo ziņojumu "Par vienota institucionālo vienību saraksta (reģistra) izveidošanu".

Tajā, pirmkārt, norādīts, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāpilda Eiropas Parlamenta un Padomes regulās ietvertās prasības un savos pārskatos jānodrošina skaidra, patiesa un salīdzināma informācija par valsts ekonomiku kopumā. Turklāt ekonomiskie rādītāji atspoguļojami tā, lai tie būtu viegli salīdzināmi ar citu valstu sniegtajiem datiem. Otrkārt, ziņojumā uzsvērts, ka valsts finanšu un statistiskās informācijas kvalitātes un atbilstības starptautisko institūciju ieteikumiem nodrošināšanai, kā arī sabiedrības izpratnes sekmēšanai ir nepieciešama visu lietotāju vienota izpratne par institucionālo sektoru klasifikācijas būtību, lietošanu, un visiem lietotājiem ir jānodrošina vienādas pieejas iespējas institucionālajos sektoros un apakšsektoros iekļauto vienību sarakstiem.

Taču pagaidām šāda vienota pieeja un izpratne ir apgrūtināta, jo, kā fiksēts informatīvajā ziņojumā, Latvijas normatīvajos tiesību aktos, piemēram, nemaz nav dotas definīcijas jēdzieniem "valsts un pašvaldību institūcijas" un "valsts un pašvaldību iestādes", savukārt Eiropas Savienības tiesību aktos, kuros ir lietoti šie termini, skaidrojums ir dažāds. Attiecīgi šajos jautājumos arī nepastāv konsekvences. Tā, piemēram, Finanšu ministrija, Centrālā statistikas pārvalde, Uzņēmumu reģistrs un Valsts kanceleja, atbilstoši saviem uzdevumiem klasificējot iestādes, lieto atšķirīgas klasifikācijas, kādas tās paredzētas katras konkrētās jomas normatīvajos aktos un ES tiesību aktos.

Līdz ar to dažādu institūciju rīcībā arī pašreiz jau ir zināma apjoma un satura informācija, bet, kā izskanēja jaunizveidotās darba grupas pirmajā sēdē, – lielākoties tā kalpo pašai iestādei un nereti ir grūti izmantojama citiem mērķiem. Savukārt, tā kā Latvijā pašlaik nav vienota valsts un pašvaldību iestāžu reģistra, kurā tiktu fiksēta visu valsts un pašvaldību iestāžu juridiskā izveidošana, likvidācija vai reorganizācija, nepieciešamības gadījumā nav arī iespējas ātri un ērti noskaidrot attiecīgās ziņas.

Valstij pieder vien aprakstīts papīrs

Lai risinātu jau minētos un vēl daudzus citus jautājumus, paredzēts, ka Tieslietu ministrijai līdz šā gada 1. oktobrim ir jāizstrādā koncepcijas projekts par vienotu juridisko personu un publisko tiesību subjektu reģistrāciju. Šim nolūkam izveidotās darba grupas vadīšana uzticēta Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim. Pēc sākotnējām aplēsēm, kā tas norādīts pērn valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, uz koncepcijā ieteiktajiem risinājumiem nākotnē izveidotais reģistrs varētu atrasties tieši Uzņēmumu reģistra pārziņā.

Jāpiebilst, ka Uzņēmumu reģistrs jau iepriekš ir apsvēris iespēju kārtot ne tikai visu juridisko personu, bet arī valsts un pašvaldības iestāžu reģistru. Proti, jau 1999. gadā iestāde prezentēja "Vienotas juridisko personu reģistrācijas koncepciju", kas tika atzīta par aktuālu, ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda Ekonomiskās politikas memorandā minēto reformu īstenošanu un Pasaules Bankas Starptautiskās finanšu korporācijas uzņēmuma FIAS (Foreign Investment Advisory Service) speciālistu pētījuma "Administratīvie šķēršļi ārvalstu investīciju piesaistīšanai Latvijā" ieteikumus. Atbilstoši minētajai koncepcijai tika iesniegts pieprasījums valsts investīciju programmai 2003.–2004. gadam, tomēr finansējums koncepcijā ietverto pasākumu īstenošanai netika piešķirts.

Tagad, pēc desmit gadiem, konkrētais jautājums atkal "izcelts" dienasgaismā, un, kā darba grupas sēdē akcentēja R. Balodis, tas izvērtējams vienlaikus ar vēl kādu aktualitāti – Uzņēmumu reģistra kopējo informācijas un datubāzes sistēmu. Proti, atbilstoši 2001. gadā starp Tieslietu ministriju un SIA "Lursoft" noslēgtajam līgumam visi Uzņēmumu reģistra dati tiek apkopoti un uzturēti privātajai kapitālsabiedrībai piederošajā informācijas sistēmā. Tādēļ, kaut arī teorētiski visi šie dati it kā ir piekritīgi valstij, praktiski valsts ar tiem elektroniskā formātā operēt un rīkoties nevar, jo tā nav informācijas sistēmu īpašnieks. Līdz ar to valsts neierobežotā rīcībā pašreiz ir vienīgi arhīva informācija papīra formātā, un, ja modelē situāciju, ka "Lursoft" Uzņēmumu reģistru vairs neapkalpo, tad iestādes darbs, to skaitā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrācija ir veicama, rokrakstā aizpildot papīra žurnālus un klades. Tiesa, līdz 2011. gadam, kad beidzas ar "Lursoft" noslēgtā līguma termiņš, šāda perspektīva Uzņēmumu reģistram nedraud, taču, strauji tuvojoties līgumattiecību beigām, ir pēdējais laiks domāt, kā nākotnē tiks uzturēta un apkalpota iestādes informācijas sistēma, it īpaši kontekstā ar iecerēto vienoto juridisko personu un publisko tiesību subjektu reģistru.

"Nav racionāli tikai spriest par šo koncepciju, ja sākotnēji nav arī skaidrs, kur un kā šis jaunizveidotais reģistrs varētu funkcionēt," uzskata R. Balodis. Viņaprāt, "Lursoft" nodrošina augstu pakalpojumu kvalitāti un par to nav domstarpību, taču šādām informācijas sistēmām – reģistriem un datubāzēm – ir jāpieder valstij, nevis privātajam sektoram. Privātais kapitāls, konkurences un atklāta konkursa ceļā nonākot pie labākā piedāvājuma, protams, varētu uzņemties šādu sistēmu apkalpošanu. Tāpēc, kā koncepcijas izstrādes darba grupas dalībniekiem norādīja R. Balodis, jautājums par Uzņēmumu reģistra informācijas datubāzes turpmāko likteni ir jāizlemj vienlaikus ar konceptuālajām nostādnēm par jaunveidojamo reģistru.

Sannija Matule