Koncepcijā kā galvenā problēma, kuras dēļ piekrastes josla ir jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda, ir norādīts: "Izstrādājot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" tika konstatēts, ka saskaņā ar likuma 8. panta sesto daļu Finanšu ministrija ir valstij piederošās jūras piekrastes joslas valdītājs ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Šobrīd nepastāv juridiski šķēršļi, kas ierobežotu Finanšu ministrijas tiesības Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz sava vārda."¹

Valdījuma definīciju sniedz Civillikuma (CL) 875. pants: "Valdījums ir tiesībām atbilstoša faktiska vara. Valdījuma priekšmets var būt kā lietas šaurākā nozīmē, t. i., ķermeniskas, tā arī bezķermeniskas lietas, t. i. tiesības."

Piekrastes gadījumā valsts valda ķermenisku lietu – nekustamo īpašumu, kura sastāva noteikšanas problemātiku apskatīsim nedaudz vēlāk. Savukārt apliecinājums tam, ka valsts var tikt uzskatīta par vienīgo piekrastes valdītāju, atrodams CL 879. pantā: "Ķermeniskas lietas valdījuma iegūšanai ir nepieciešams, pirmkārt, ņemt to savā varā, t. i., izdarīt tādu fizisku darbību, ar kuru tas, kas valdījumu grib iegūt, tā pakļauj lietu savai fiziskai varai, ka vienīgi viņš var pēc savas gribas to ietekmēt, bet, otrkārt, – ar varā ņemšanu saistīta griba paturēt šo lietu kā savu." No valsts puses šī "ņemšana savā varā" izpaužas normatīvo aktu pieņemšanā, kuri regulē piekrastes piederību, piemēram, CL 1104. panta noteikumi: "Publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai. Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas".

"Katrs reiz iegūts lietas valdījums turpinās tik ilgi, kamēr pastāv fiziska vara pār lietu un griba to paturēt kā savu. Tiklīdz beidz pastāvēt abi šie nosacījumi vai kaut viens no tiem, izbeidzas arī valdījums."² Fiziska vara pār piekrasti valstij eksistē, tai ir iespējas sodīt šī valdījuma aizskārējus, kā arī griba paturēt piekrasti kā savu nepārprotami izriet no Koncepcijas būtības un tās radīšanas priekšnoteikumiem.