Latvijas pieredze

Latvijā morālā kaitējuma atlīdzības apmēru aprēķina atšķirīgi, par pamatu ņemot dažādus kritērijus. Civillikuma 1635. panta otrā daļa nosaka, ka katrā reizē ir jāizvērtē morālā kaitējuma smagums un sekas. Savukārt viena no tiesu praksē piedāvātajām pieejām pieprasa konstatēt četrus svarīgākos elementus: vainas pakāpi, fizisko un morālo ciešanu pakāpi, pušu mantisko stāvokli, samērīguma un taisnīguma principu ievērošanu.¹ Metodes autors norāda, ka kompensācija par pārdzīvotajām ciešanām var tikt noteikta naudas izteiksmē tikai kā savdabīga soda nauda, kura jāmaksā kaitējuma nodarītājam par labu cietušajam un kura paredzēta, lai izlīdzinātu negatīvo ietekmi uz cietušā psihi un likvidētu likumpārkāpuma radītās ciešanas.²

Fizisko un morālo ciešanu atlīdzības principi ne vienmēr būs vienādi. Tā kā fiziskās ciešanas parasti izraisa fiziskais kaitējums, kas tiek nodarīts materiālajā sfērā, šādas ciešanas, protams, ir objektīvi vieglāk novērtēt. Tāpēc šādu ciešanu apmierināšanu var pielīdzināt atlīdzībai par kaitējumu.