Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti uzklausīja gan tiesībsargu R. Apsīti un viņa atbalstītājus, gan arī Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības pārstāvjus. Pēcāk deputāti uzdeva jautājumus uzaicinātajām pusēm un izteica savas pārdomas par izveidojušos konfliktu un tā risināšanas metodēm.

R. Apsītis atzina, ka konflikts sācis veidoties sakarā ar strukturālajām izmaiņām Tiesībsarga birojā un finanšu samazinājumu. Tiesībsargs norādīja, ka nepiekrīt visiem arodbiedrības pārmetumiem. Viņš arī atkārtoti noliedza, ka viņa atzinumu sniegšana vai nesniegšana un to saturs varētu tikt ietekmēts. Tiesībsargs uzsvēra, ka ir gatavs uzklausīt ikvienu un meklēt konflikta risinājumu mierīgā ceļā. Viņš arī izteica gatavību konflikta risināšanai aicināt darbiniekus uz kopīgu sarunu. Turklāt, kā minēja R. Apsītis, kolektīvie strīdi būtu risināmi kolektīva ietvaros, jo bieži vien personas no malas nevar ieteikt to, ko var panākt tikai paši darbinieki.

Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības pārstāvji noraidīja, ka konflikts izcēlies strukturālo izmaiņu un finanšu samazinājuma dēļ. Galvenais iemesls ir jautājums par tiesībsarga institūcijas efektivitāti un par to, kādai tai būtu jābūt. Konflikts tika padarīts publisks, jo sarunas biroja iekšienē ir bijušas neveiksmīgas. Tika norādīts uz R. Apsīša kompetenci cilvēktiesību jautājumos, lēno un pasīvo darbību, kā arī ietekmējamību, kā piemēru minot tā saukto Terehovas robežpunkta lietu, kurā tiesībsargs atsaucis viedokļa pieprasīšanu no Saeimas. Arodbiedrības pārstāvji izteica arī neapmierinātību, ka vairākos gadījumos biroja vadība slāpējusi darbinieku iniciatīvu aktīvākā un ātrā cilvēktiesību aizstāvēšanā.

Attiecībā uz "Terehovas robežpunkta lietu" R. Apsīša pārstāvji norādīja, ka tas tika izdarīts, jo Saeima bija iesniegusi atzinumu Satversmes tiesai, kura par šo jautājumu bija ierosinājusi lietu. Līdz ar to nebija nepieciešams dublēt šo procesu. Turklāt Tiesībsarga biroja Labas pārvaldības departamenta vadītājs uzsvēra, ka "provokatīvo paziņojumu laiks" ir beidzies un tiesībsargam aktīvi jāiesaistās normatīvo aktu trūkumu novēršanā.

Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības pārstāvji sniedza arī Tiesībsarga biroja un Valsts cilvēktiesību biroja rādītāju salīdzinājumu, no kura izrietēja, ka pēdējo trīs gadu laikā finansējums Tiesībsarga biroja darbības nodrošināšanai ir palielinājies aptuveni četras reizes un ir divkāršojies biroja darbinieku skaits, taču iesniegto sūdzību skaits faktiski palicis nemainīgs vai pat samazinājies. Turklāt institūcija, kas ar cilvēktiesību jautājumiem nodarbojās līdz Tiesībsarga biroja izveidei – Valsts cilvēktiesību birojs, vismaz dažas reizes gadā vērsās Satversmes tiesā, bet līdz pat šim laikam Tiesībsarga birojs nav izmantojis šādu iespēju.

Daži Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības pārstāvji apstiprināja, ka gadījumā, ja Tiesībsarga birojā nekas nemainīsies, tad tie atstās savu amatu.

Uzklausot tiesībsargu R. Apsīti un biroja arodbiedrības pārstāvjus, komisijas deputāti uzsvēra, ka par biroja darbības efektivitāti nevar būt atbildīgs tiesībsargs viens pats. Tika norādīts, ka arodbiedrības pārmetumi ir vairāk balstīti emocijās, nevis konkrētos faktos, kas pierādītu R. Apsīša nekompetenci cilvēktiesību jautājumu aizstāvībā. Vairāki deputāti pauda nožēlu par to, ka tiesībsarga un viņa biroja darbinieku konflikta publiskošana mazina Tiesībsarga biroja autoritāti sabiedrības acīs, uzsverot, ka konflikts būtu jārisina biroja iekšienē. Deputāti arī norādīja, ka pašlaik nav saskatāmi Tiesībsarga likuma 10. pantā minētie gadījumi, kad Saeima var atbrīvot tiesībsargu no amata. Deputāts Oskars Kastēns uzsvēra, ka nekompetences pārmešana ir smagākā apsūdzība, tomēr līdzšinējā tiesībsarga rīcība un paziņojumi par to neliecina. Izskanēja arī viedoklis, ka konfliktā ir jūtama dažādu juristu paaudžu sadursme un biroja iekšienē nepastāv vienota izpratne par cilvēktiesībām. Deputāti izteica bažas, ka konflikta dēļ Tiesībsarga biroju varētu pamest daudzi kvalificēti eksperti, tādējādi vājinot Tiesībsarga biroja kapacitāti. Tāpēc tika norādīts uz nepieciešamību rast konflikta risinājumu pašā birojā un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pagaidām negrasās neko darīt šī konflikta sakarā. Noslēdzot komisijas sēdi, tās vadītāja Ingrīda Circene citēja Tiesībsarga likuma 12. pantu, ka nosaka, ka tiesībsargam ir jāveicina izlīgums starp strīda pusēm. Līdz ar to – ja pašā birojā strīdā iesaistītās puses nevar atrast kompromisu, tad kā Tiesībsarga birojs var veicināt izlīgumu starp citām strīda pusēm.

Gatis Litvins