28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas nepilsoņi un balsstiesības:
kompromisi un risinājumi
3

Sakarā ar pašvaldību vēlēšanām vēlreiz uzjundīja diskusija par Latvijas nepilsoņu statusu un balsstiesībām pašvaldību līmenī. Tādējādi rakstā tiks sniegta Latvijas nepilsoņa statusa un tiesību analīze un salīdzinājums ar Igaunijas regulējumu.1

1. Latvijas nepilsoņa statuss

Nepilsonis ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (turpmāk – Nepilsoņu likums) subjekts. 2009. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 357 811 nepilsoņu (15,8% iedzīvotāju).

Nepilsoņu likuma 1. panta pirmā daļa paredz: šā likuma subjekti – nepilsoņi – ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) 1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992. gada 1. jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā;

2) viņi nav Latvijas pilsoņi;

3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.

Izņēmumi norādīti 1. panta trešajā daļā, proti, šis likums neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras pēc 1992. gada 28. janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2. punktā norādīto personu laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem – bērniem un citiem apgādājamajiem, ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās Latvijā;

4) personām, kuras saņēmušas atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
homo sovieticus
29. Jūlijs 2009 / 18:40
0
ATBILDĒT
pat tiesībsargs nenoliedz, ka vēlēšanu tiesības ir mājiniekiem rezervētās tiesības



nevajadzētu jau visas plinera-buzajeva-cilēviča prātulas atkārtot kā pašsaprotamības



daļa viņu argumentu balstās nevis uz cilvēktiesībām, bet pieņēmumu, ka Latvijas Republikas ir PSRS pēctece



par to tuvumu jeb tuvību Latvijai -- šī grupa ir kaitīgākā nekā musulmaņu minoritāte Vācijā, jo turki nepieprasa sev īpašas privilēģijas
Nesaprotu
29. Jūlijs 2009 / 17:19
0
ATBILDĒT
Bet kurš gan liedz viņiem naturalizēties un baudīt visas pilsoņa tiesības?
Rix Goa
29. Jūlijs 2009 / 11:08
0
ATBILDĒT
Jau tik ilgi eksistē nepilsoņu jautājums! Pirmais pārmetumu akmens būtu jāmet LTF dārziņā, jo pirmsākumos nepilsoņiem tika dotas zināmas cerības. Tas, ka pastāv profesionālās darbības vai mantisko tiesību ierobežojumi ir pilnīgi normāli. Slikti, ka nepilsoņu jautājums joprojām nav atrisināts. Pieļauju, ka vairākumā gadījumā šo cilvēku lojalitāte mūsu valstij ir stipri apšaubāma un, если завтра война ... Bet, ko ar viņiem darīt?
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties