Šī gada 14. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicētas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p. i. (turpmāk – UR) atziņas, kas ietvertas lēmumos Nr. 1-5/85 un Nr. 1-5/1111 (turpmāk – Lēmumi vai katrs atsevišķi – Lēmums), ar kuriem tika atteikts ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar firmām "Valdis Zatlers", "Vineta Muižniece" un "Alnis Zaķis". Patērētāju aizsardzības biedrībai (turpmāk – Biedrība) nelabvēlīgajos UR Lēmumos paustās atziņas ir izraisījušas diskusijas juristu vidū par kapitālsabiedrības firmā iekļaujamo vārdu saturu un par personas vārda un uzvārda tiesisko aizsardzību kopumā.2 Raksta autori uzskata, ka UR, pieņemot minētos Lēmumus, ir kļūdaini iztulkojis tiesību normas, interpretējot tās neatbilstoši tiesību normu piemērošanas metodoloģijai, tai skaitā ignorējot Komerclikuma tiesību normu iztulkošanas robežas, un līdz ar to ir veicis nepamatotu tiesību tālākveidošanu. Šajā rakstā tiks analizēta Lēmumos ietvertā argumentācija, kā arī sniegts izklāsts autoru viedoklim, ka saskaņā ar pašreizējām tiesībām UR nebija tiesīgs atteikt ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar norādītajiem personvārdiem to firmās, pamatojoties uz Komerclikuma 29. un 30. pantu.
Personvārdu lietošana kapitālsabiedrību firmās
UR Lēmumos ietvertā argumentācija ir balstīta uz pieņēmumu, ka likumdevējs ar Komerclikuma 30. pantu3 ir vēlējies aizsargāt konkrētus personas datus (personvārdus – autoru paskaidrojums) no izmantošanas jebkura komersanta firmā, kura var aizskart personas subjektīvās tiesības un maldināt trešās personas par saistību ar konkrētu komersantu. Saskaņā ar UR viedokli apstāklis, ka Komerclikuma 30. panta tvērums vārdiski attiecas tikai uz individuālajiem komersantiem un personālsabiedrībām, "nenozīmē, ka likumdevējs vēlējies nostādīt neaizsargātākā stāvoklī tās personas, kuru vārdus izmanto kapitālsabiedrības, iepretim tām personām, kuru vārdus izmanto citu veidu komersanti".4 Ņemot vērā iepriekš minēto, UR ir teleoloģiski izsecinājis, ka, izņemot Komerclikuma 30. panta ceturtajā daļā noteikto izņēmumu,5 "sabiedrības firmā var būt tikai tādas personas vārds un uzvārds, kas ir attiecīgās sabiedrības dibinātājs."6
Kā izriet no tiesību doktrīnas,7 kā arī Administratīvā procesa likuma 17.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
