Rakstā tiks turpināta to problēmu analīze, kas saistītas ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantā paredzēto atbildību par transportlīdzekļu vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē (turpmāk tekstā – reibuma stāvoklī). Analīze ir veltīta noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem un KL 262. panta piemērošanas problēmām tiesu praksē.
Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 30, 28.07.2009.
Personai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību
Persona saucama pie atbildības saskaņā ar KL 262. panta otro daļu, ja viņai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Lai novērstu domstarpības un atšķirīgu jēdziena "bez tiesībām" interpretāciju, likumdevējs KL 262. panta otrajā daļā norādījis, ka pie atbildības saucama persona, kura nav ieguvusi transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktajā kārtībā (1) vai kurai likumā noteiktā kārtībā tiesības vadīt transportlīdzekli tika atņemtas (2).
Kvalificējot izdarīto saskaņā ar KL 262. panta otro daļu, nozīmes nav tam, vai tiesības vadīt transportlīdzekli atņemtas sakarā ar to, ka persona iepriekš izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, ka apsūdzētā persona nav ieguvusi tiesības medicīniskās pretindikācijas dēļ vai ka viņai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros piemērots ietekmēšanas līdzeklis – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.
Nodarījuma kvalifikāciju neietekmē arī tas, vai persona vadījusi savu vai svešu transportlīdzekli, vai viņa pilnvarota vadīt konkrētu transportlīdzekli, vai to izdarījusi patvaļīgi, tai skaitā iegūstot transportlīdzekli noziedzīgā ceļā.
Jāievēro, ka KL 262. panta otrajā daļā ir paredzēta atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu nevis bez vadītāja apliecības, bet bez tiesībām. Praksē ir gadījumi, kad šos jēdzienus nepamatoti jauc.
Vadītāja apliecība ir dokuments, kas apliecina, ka konkrētajai personai ir tiesības vadīt noteikta veida transportlīdzekļus. Fakts, ka transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt vadītāja apliecību, ne vienmēr nozīmē, ka viņš vada transportlīdzekli bez tiesībām. Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav līdzi vadītāja apliecības, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 pantā ir paredzēta administratīvā atbildība. Ja personai ir tiesības vadīt konkrētā veida transportlīdzekļus, bet līdzi nav vadītāja apliecības, nodarījumu nevar kvalificēt saskaņā ar KL 262. panta otro daļu. Un otrādi – apliecības uzrādīšana ne vienmēr nozīmē, ka personai ir tiesības vadīt transportlīdzekli. Ja persona, vadot transportlīdzekli reibuma stāvoklī, uzrāda viltotu vai nederīgu apliecību, viņa var tikt sodīta atbilstoši KL 262. panta otrajai daļai.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 23. pantu tiesības vadīt transportlīdzekļus nav universālas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
