Par komercķīlu
Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi
Gunta Višņakova, juriste, Vadims Beļajevs, advokātu biroja "Bordāns un Beļajevs" zvērināts advokāts, Komercķīlas likuma izstrādes darba grupas loceklis, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaprkalējs, "LV
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Komercķīla ir viens no Civillikumā noteiktiem ķīlu veidiem, kas domāts galvenokārt komercdarījumu nodrošināšanai. Pamatdokumenti, kas reglamentē komercķīlas jautājumus, ir Civillikums un Komercķīlas likums, kas stājās spēkā šā gada 1.martā. Pirms tam komercķīlu kā prasījuma nodrošināšanas līdzekli reglamentēja likuma "Par uzņēmējdarbību" 33.1 pants, kurā bija dota komercķīlas definīcija, vispārējās normās noteikta komercķīlas nodibināšanas un realizācijas kārtība. Komercķīlas reģistrācijas kārtību detalizēti reglamentēja Ministru kabineta Komercķīlas reģistrācijas noteikumi. Komercķīlas likums izstrādāts, attīstot komercķīlas ideju, tomēr dažos jautājumos komercķīlas regulējums jaunajā likumā atšķiras no līdzšinējā.
Šis raksts nepretendē uz komercķīlas vispusīgu analīzi, kurai, mūsuprāt, vēl nav pienācis laiks. Jūsu priekšā ir tikai autoru pārdomas par Komercķīlas likumu un ar to saistītām izmaiņām un problēmām.
1. Lai komercķīla varētu kalpot kā nodrošinājums ne tikai uzņēmējdarbības kreditēšanai, bet arī patēriņa kredītiem, Komercķīlas likumā paplašināts to personu loks, kas var būt par komercķīlas devējiem. Saskaņā ar likuma 3.panta otro daļu gaisa kuģi un sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas, pajas, slēgtās emisijas akcijas un slēgtās emisijas obligācijas var būt par komercķīlas priekšmetu neatkarīgi no tā, kam šīs lietas pieder. Tādējādi no 1.marta komercķīlu var nodibināt ne tikai uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, bet jebkura fiziskā vai juridiskā persona.
Vienlaikus jāatzīmē, ka ar Komercķīlas likumu netiek ierobežotas juridisko personu tiesības nodrošināt prasījumus, ieķīlājot kustamo mantu kā rokas ķīlu. Arī fiziskajai personai, nodrošinot prasījumu, piemēram, ar transportlīdzekli, nav obligāti jāizvēlas komercķīlas nodibināšana. Likums ļauj pusēm brīvi izvēlēties ķīlas veidu. Turklāt Ceļu satiksmes likums paredz ķīlas reģistrācijas kārtību bez Uzņēmumu reģistra starpniecības. Tādējādi, ja prasījuma nodrošināšanai pietiek ar automašīnu vai traktoru, ķīlu var reģistrēt attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā, nedibinot komercķīlu. Ņemot vērā, ka šajos gadījumos ķīlas nodibināšana tiek reģistrēta publiskā reģistrā, nevarētu tikt piemēroti arī Komercķīlas likuma 2.panta noteikumi par komercķīlas prioritāti attiecībā pret nereģistrētu ķīlu. Arī ķīlas devējs nevar rīkoties ļaunprātīgi un atkārtoti ieķīlāt attiecīgo transportlīdzekli, nodibinot komercķīlu: Komercķīlas likuma 18.pants paredz, ka Uzņēmumu reģistrs pirms komercķīlas reģistrācijas nosūta informāciju attiecīgajam reģistram, kurš, ja ir šķēršļi ķīlas tiesības nodibināšanai, atsakās izdarīt atzīmi par komercķīlu šim transportlīdzeklim un par to ziņo Uzņēmumu reģistram. Pastāvot šādam atteikumam, Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot komercķīlu, izslēdz konkrēto transportlīdzekli no ieķīlātas mantas saraksta vai atsaka reģistrāciju, ja minētais transportlīdzeklis ir vienīgā ieķīlājamā lieta.
Tomēr jāpiebilst, ka Komercķīlas likums salīdzinājumā ar Ceļu satiksmes likumu detalizētāk reglamentē pušu un trešo personu attiecības, tādējādi dažos sarežgītos gadījumos ķīlas attiecības, kas nodibinātas pēc komercķīlas noteikumiem, varētu būt skaidrākas, stabilākas un drošākas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.