20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)
Nedēļas jurists
Laila Medina
15

Jūsu nozīmīgākais līdzšinējais sasniegums juristes karjerā

Lai arī es, protams, esmu apmierināta ar savas profesionālās karjeras līdzšinējo attīstību, tomēr par vislielāko sasniegumu uzskatu līdzdalību divu grāmatu tapšanā, proti, "Jūras tiesības" (1997) un "Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums (izvilkums) un komentāri" (2003).

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
I.K.
24. Oktobris 2009 / 13:22
0
ATBILDĒT
Bija pilns ar cilvēkiem, ko varēja saukt pie atbildības par šo lietu, taču, nezin kāpēc, tomēr sauca šos cilvēkus. Gan jau bija arī kāds pietiekami nopietns grēciņš, kādēļ tieši viņus sauca pie atbildības.



Un, ja runājam par jūras tiesībām, tad nezinātājiem jāsaka, ka šī tiesību nozare ir tāda, kur nacionālajām īpatnībām ir ļoti maz vietas. Tādēļ tas, kā rakstītas ir jūras tiesības mūsu normatīvajos aktos, zināms - pārrakstītas konvencijas, ierakstītas ieraduma tiesības un pārņemta tiešā veidā svešu valstu tiesības bez jebkādas sapratnes. Jo tie, kas to varētu novērtēt, vai nu ir bez juridiskās izglītības, vai arī nav ieinteresēti sniegt juridisku konsultāciju. Turklāt ilgus gadus Jūras kodekss bija tikai Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi.



Tomēr tur, kur tiešām bija jādomā specifisks Latvijai regulējums, Satiksmes ministrija līdz pat brīdim, kad Medina atstāja šo ministriju, darbojas autoritārā stilā, regulējās ar tādiem aktiem, par ko būtu jānokaunās katram kā minimums.



Varbūt tāpēc arī bija ļoti pieticīga atbildēs, jo ir cilvēki, kas atceras, kas un ko ir darījis.
M.L.
23. Oktobris 2009 / 11:25
0
ATBILDĒT
Laila savās atbildēs tiešām ir bijusi pārāk pieticīga. Ne jau \"Jūras tiesības\" rakstīšana un rediģēšana bija viņas nozīmīgākais veikums, bet jūras tiesību kā tiesību nozares radīšana Latvijā, sapulcinot ap sevi domubiedru grupu! Par to paldies Tev, Admirāle.



Par sagriezto SwemBalt kuģi. Jā bija tāda lieta, un ne viss notika perfekti. Taču ar savu nolaidību pēdējo triecienu, pēc kura Latvijai zviedru afēristiem nācās samaksāt slavenos trīs miljonus, izdarīja tieši prokurors. Tas bija Piliksers, kurš diez kāpēc nesaskatīja fiktīvu uzņēmējdarbību un krāpšanu SwemBalt procesā, bet toties safabricēja lietu pret vienu Satiksmes ministrijas, vienu Ārlietu ministrijas, vienu Rīgas Domes un vienu Rīgas ostas darbinieku. Tā teikt, atrada pa grēkāzim katrā pagastā, bet pats neizdarīja neko, lai saskaņā ar 1958.gada konvenciju par šķīrējtiesu spriedumu atzīšanu un izpildīšanu varētu neatzīt un neizpildīt šķīrējtiesas spriedumu. Tik vien vajadzēja, kā paanalizē arī zviedru "investoru" rīcību.
Tauva
20. Oktobris 2009 / 16:36
0
ATBILDĒT
Ļoti atvainojos, bet viss sākās ar to, kāpēc būtu jālasa spriedumi valsts sekretāra vietniekam un vai vispār tas jādara. Tāpat atvainojos, bet arī uz zemes ir tiesa, un tādēļ ir arī jurista profesija, lai tiesu varētu spriest. Visbeidzot, ir vairāki valsts amati, kuros prasa to, lai amatpersona nebūtu kriminālsodīta. Vai arī tāda prasība būtu jālikvidē un jāsaka, ka Dievs katru dvēseli tiesā, nevis cilvēks? Nevajag Dieva vārdu zaimot, piesaucot to vietā un nevietā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 12
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties