Bija pilns ar cilvēkiem, ko varēja saukt pie atbildības par šo lietu, taču, nezin kāpēc, tomēr sauca šos cilvēkus. Gan jau bija arī kāds pietiekami nopietns grēciņš, kādēļ tieši viņus sauca pie atbildības.



Un, ja runājam par jūras tiesībām, tad nezinātājiem jāsaka, ka šī tiesību nozare ir tāda, kur nacionālajām īpatnībām ir ļoti maz vietas. Tādēļ tas, kā rakstītas ir jūras tiesības mūsu normatīvajos aktos, zināms - pārrakstītas konvencijas, ierakstītas ieraduma tiesības un pārņemta tiešā veidā svešu valstu tiesības bez jebkādas sapratnes. Jo tie, kas to varētu novērtēt, vai nu ir bez juridiskās izglītības, vai arī nav ieinteresēti sniegt juridisku konsultāciju. Turklāt ilgus gadus Jūras kodekss bija tikai Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi.



Tomēr tur, kur tiešām bija jādomā specifisks Latvijai regulējums, Satiksmes ministrija līdz pat brīdim, kad Medina atstāja šo ministriju, darbojas autoritārā stilā, regulējās ar tādiem aktiem, par ko būtu jānokaunās katram kā minimums.



Varbūt tāpēc arī bija ļoti pieticīga atbildēs, jo ir cilvēki, kas atceras, kas un ko ir darījis.