20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai nodrošinātā kreditora tiesības ir samērojamas ar likuma mērķi
2
Mg.iur.
Gaidis Bērziņš
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesību katedras lektors,zvērināts advokāts 

Šajā rakstā autors plašāk analizē šobrīd praksē aktuālo problēmjautājumu, vai Maksātnespējas likumā noteiktās nodrošinātā kreditora tiesības fiziskās personas (parādnieka) maksātnespējas procesā ir samērojamas ar likuma mērķi.

[1] Tiesību normu piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir to satura precīza noskaidrošana un iztulkošana.1 Maksātnespējas likumā,2 piemēram, atšķirībā no Civillikuma3 vai Civilprocesa likuma,4 nav tiešas norādes uz likuma iztulkošanas nepieciešamību. Tomēr šādas iztulkošanas loģiskais pamatojums ir atrodams tiesību zinātņu teorijā. Vasilijs Sinaiskis ir atzinis: "Likumu iztulkošana vispār un civilo atsevišķi patiesībā nav nekas cits, kā šo likumu pielietošana pienācīgā viņu izpratnē."5 Tomēr atsevišķi gadījumi praksē šobrīd liecina, ka fiziskās personas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā šī prasība nav pietiekami izprasta un ieviesta.

Tādēļ raksta autors vēlas pievērst uzmanību konkrētam problēmjautājumam, kas ir iezīmējies atsevišķos prakses piemēros, – nodrošinātā kreditora fiziskās personas maksātnespējas procesā tiesību samērojamība ar Maksātnespējas likumā noteikto likuma mērķi. Lai radītu pienācīgu priekšstatu par izvirzīto jautājumu, rakstā tiks noskaidrota attiecīgo tiesību normu jēga no tiesību normu savstarpējā sakara viedokļa, lai attiecīgā tiesību norma sasniegtu lietderīgu un taisnīgu mērķi.

[2] Maksātnespējas likuma 9. pants noteic, ka fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Maksātnespējas likuma XXIV nodaļa paredz Fiziskās personas (parādnieka) maksātnespējas procesa vispārīgos noteikumus. Tādējādi uzskatāms, ka minētā likuma nodaļa satur speciālās tiesību normas, kuras attiecināmas uz fiziskās personas (parādnieka) maksātnespējas procesu.

[3] Katrs tiesiskais regulējums ir vērsts uz kāda mērķa sasniegšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M.Ā
24. Oktobris 2009 / 19:42
0
ATBILDĒT
Problēma nav likumā, bet likuma piemērotājos. Pārāk lielas sekas uz domāšanu ir atstājusi sociālistiskā tiesību loka ietekme, kas rada vēlmi katru neskaidro tiesību normu vai jautājumu ar attiecīgajiem grozījumiem nostiprināt normatīvajos aktos. Ja ML likumā 155.p.(2) daļa paredz ierobežojumu atlikt mājokļa pārdošanu uz vienu gadu, kas ir saistoša visiem kreditoriem, tad par kādu secīgu mantas pārdošanu vispār var būt runa. ML problēma ir pārāk lielā paļaušanās uz parādnieka godīgumu un nepamatotā kreditoru tiesību ierobežošana. Radot sistēmu, kur netiek pārbaudīti kreditoru prasījumi, nav kreditoru sapulce, tiesa faktiski uzklausa tikai vienas puses vērtējumu ir utopiski domāt, ka iespējams sasniegt parādniekam, kreditoriem un būtībā arī sabiedrībai pieņemamu risinājumu, jo par šo parādnieka atbrīvošanu no neizpildīto saistību izpildes netieši maksājam mēs visi (palielinātu nodokļu, samazinātu algu u.c. veidā). Arī, citu valstu pieredze rāda, ka ir tikai divi modeļi (ar atsevišķiem paveidiem) kā šī problēma tiek risināta. Pirmajā gadījumā – faktiski parādnieka atbildība par saistību izpildi tiek nosacīti pārnesta uz visu parādnieka mantu (ar izņēmumiem ko paredz konkrēto valstu normatīvie akti). Pēc mantas pārdošanas faktiski process ir pabeigts (ASV, Kanāda, Krievija) un otrajā nosacīti represīvajā modelī, kad procesa ietvaros tiek pārdota visa parādnieka manta (ar izņēmumiem ko paredz konkrēto valstu normatīvie akti) un parādniekam noteiktu termiņu, bieži līdz noteiktam apmēram ir jāturpina saistību izpilde kreditoriem (pamatā lielākā daļā kontinentālās Eiropas valstīs), tomēr tas jau ir valstu politiskās gribas vai finansiālo iespēju jautājums.
Raimonds Ozols
20. Oktobris 2009 / 16:42
1
ATBILDĒT
Likumdevējs aizpildīs likuma "robu", pieņemot jaunu Maksātnespējas likumu!
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties