Policijas kontrole ir viens no Krimināllikumā (turpmāk – KL) paredzētajiem papildsodiem, ko drīkst piemērot tikai kopā ar reālu brīvības atņemšanu. Nosakot policijas kontroli uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, tiesa paredz, ka personai pēc piespriestās brīvības atņemšanas izciešanas jāierodas policijas iestādē, bet policijai, izpildot šo sodu, spriedumā noteiktajā laikā jāveic notiesātā uzvedības uzraudzība un jākontrolē viņam noteikto uzvedības ierobežojumu ievērošana. Policijas kontrole ir plaši piemērojams un atzinīgi vērtējams kriminālsods. 2008. gadā šo sodu tiesas piesprieda 968 reizes, 2009. gada pirmajā pusgadā – 523 reizes.¹ Vairākos KL sevišķās daļas pantos ir paredzēta obligāta policijas kontroles piemērošana, tomēr tas nav vienīgais faktors, kas izskaidro šādu tiesu praksi. Viedoklis, ka pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas ir jākontrolē viņas uzvedība, ir plaši atbalstāms praktiķu vidū. Policijas kontroles izpildes laiks ir kā pārejas posms no stingri kontrolējamās dzīves ieslodzījuma vietā uz atbildīgu dzīvi sabiedrībā. Protams, tā ir teorijā, bet praksē kontrole ne vienmēr tiek organizēta efektīvi un veicina kriminālsodu mērķu sasniegšanu.

Policijas kontroles ideja un mērķis

Ē. Kalnmeiers: "Domāju, ka ar policijas kontroli KL nosprausto mērķi – uzraudzīt notiesāto uzvedību un pakļaut viņu ierobežojumiem – sasniedzam formāli. Prakse rāda, ka šā soda piemērošana nav nekāds šķērslis noziedzīgam recidīvam. Tiesu praksē tā ir ikdiena, kad tiek tiesātas personas, kuras jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījušas, izciešot šo papildsodu."

A. Judins: "Tā ir. Tomēr problēma nav ar ideju – nepieciešamību uzraudzīt personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu un pielāgojas dzīvei sabiedrībā. Problēma ir ar soda saturu un izpratni par to, kas institūcijai, kas atbildīga par šā soda izpildi, jādara, lai sasniegtu kriminālsoda mērķus."

Ē. Kalnmeiers: "Patlaban šī papildsoda patiesā jēga izpaužas vien tajā apstāklī, ka, izdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu, personas neizciestais policijas kontroles laiks ir aizstājams ar brīvības atņemšanu, pieskaitot to no jauna piespriestajam sodam."

A. Judins: "Un te ir problēma. Pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas iespēja atgriezties cietumā vairs nav tas, kas var novērst jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, atturēt personu no likumpārkāpuma izdarīšanas. Persona jau ir bijusi cietumā un labi saprot, kā arī tur var dzīvot.