Pastāv visnotaļ cieša korelācija starp tieslietām un mākslu. Izciliem kultūras darbiniekiem rakstāmgalda atvilktnēs ir svaidījies jaunības dienās iegūts jurista diploms, savukārt juristi dažbrīd jutuši vilinājumu draiskoties literatūras, mūzikas vai glezniecības laukā.

Likumiem ar dzeju kopīgi nav tikai panti. Atsevišķi pētnieki daudz rakstījuši pat par likumu poēziju, ar skumjām atzīmējot, ka mūslaiku normatīvie akti paliek arvien sausāki un tehniskāki. Turpretī labam spriedumam, kā runātāji mēļo, esot jābūt detektīvu un trilleru stilā – lai līdz pat pēdējam argumentam pusēm nebūtu skaidrs, kuram tad ir taisnība strīdā.

Jaunrade ne tieslietās, ne mākslā nav iedomājama bez jau sengrieķu ķertiem mītiskiem faktoriem – iedvesmas, mūzām vai Pegaza. Bez maza Pegaza kāpņu telpā vai mūzas ar vīna glāzi nez vai kas vairāk par amatniecību sanāk.

Tad nu laikam šonedēļ visus radošos cilvēkus varētu būt skārusi bēdu ziņa – Pegazs ir aizņemts. Naktīs var atvērt visus logus, bet tas ne vien nepiestās pie mākslinieka palodzes – pat garām nelidos. Pegazs piesiets cieši zemei klāt un darbos jūgts kāda Alunāna ielas namā.

Satversmes tiesa ir sākusi skatīt lielo sociālo jautājumu paketi, kuras risinājumu gaida ne vien ziņkārīgi zinātnieki, bet vairāk vai mazāk ikviens šajā valstī. Pensiju neindeksēšana un samazināšana, tiesnešu algu iesaldēšana un bērnu kopšanas pabalstu apmēra pārskatīšana. Milzīgs apstrīdēto normu skaits, nepārvarami argumentu kalni un vēl pāri visam – nebeidzamu jautājumu āķi. Džons Maršals un Olivers Vendels Holmss Jr. droši vien varētu apskaust savus kolēģus par šādu profesionālo izaicinājumu.

Satversmes tiesas darba kārtība liecina, ka pat vēl ilgi pēc Jaunā gada Pegazam nebūs vaļas citiem darbiem. Ne vien sengrieķu mitoloģijas varoņiem noteiktajās astoņās stundās, bet vēl garās un neapmaksātās virsstundās Pegazam vajadzēs nīkt vienos un tajos pašos jautājumos, ar pakaviem šķeļot argumentu riekstus un spārniem spriedumos rindas virknējot.

Tad nu gaidīsim, ar kādu juridiskās domas lidojumu Pegazs mūs šajā reizē iepriecinās. Un galvenais – lai nenāk prātā viņam tādi untumi kā mūzai, kas kādā Vladimira Visocka dziesmā dzejnieku pametusi.