Vai tiešām ne tikai ekonomikā, bet arī tiesiskuma izpratnē atgriežamies mežonīgajos deviņdesmitajos? Pagājušajā nedēļā Saeima pirmo reizi neiecēla amatā Augstākās tiesas tiesnesi. Pirms tam šāda situācija bija piedzīvota tikai Augstākās padomes laikā.

Šī situācija lika izteikties daudziem. Tomēr gandrīz visus izteikumus vieno kopīga pazīme – neizpratne. Vienam tā noteikti ir patiesa, citam – samākslota. Vienam tā ir par Saeimas balsojuma rezultātu, citam – par pārmetumiem par balsojuma motīviem.

Pats bīstamākais konkrētajā gadījumā ir nevis tas, ka konkrēto tiesnesi neiecēla amatā, bet signāls tiesu varai: ka tiesnesim jābūt ne tikai likumam paklausīgam, bet jāklausa arī kādam citam. Pie šādas atziņas noved pamatotu un izvērstu Saeimas balsojuma argumentu vakuums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka konkrētais balsojums apšauba Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas atzinumus.

Likumi skaidri nosaka tiesneša pienākumu būt apolitiskam. Ja viņš to pārkāpj, ir jāizskata jautājums par viņa atrašanos amatā. Līdz ar to uzskati par tiesneša politisko neitralitāti nevar būt kritērijs, ko vērtēt, lemjot par tiesneša iecelšanu augstākā amatā.

Ja paskatās uz AT un, jo īpaši, viena departamenta sastāvu, tad acīmredzot arī jaunība līdz šim nav bijusi šķērslis tiesnešu karjerā. Jaunība nav netikums.

Vienīgais kritērijs tiesneša iecelšanai augstākā amatā ir kompetence. Izraudzīšanās jāpamato ar nopelniem, ņemot vērā kvalifikāciju, godīgumu, spējas un efektivitāti, un tā jāīsteno saskaņā ar objektīviem un caurskatāmiem kritērijiem.

Šobrīd Saeimas negatīvajam balsojumam nevar likt pretī regulāri akumulētus objektīvus datus par konkrēta tiesneša kompetenci, jo atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā joprojām nav tiesiski modernai valstij atbilstošas regulāras tiesnešu novērtēšanas sistēmas. Tādējādi iesaistītajām pusēm nav nekā cita kā tikai subjektīvi pieņēmumi par kandidāta lietpratību. Citiem pamatotāki, citiem – mazāk pamatoti.

Lai novērstu jelkādas aizdomas par politiķu vēlmi ietekmēt tiesu varu, Latvijā jāizveido tiesiskai un demokrātiskai valstij atbilstoša tiesnešu pašpārvaldes sistēma un karjeras sistēma. Vai nu pašlaik līdz galam “neapglabātajā” Tiesu iekārtas likumprojektā, vai arī līdz galam “nesatrūdējušajā” likumā “Par tiesu varu” jāizveido spēcīga Tieslietu padome un tās institūcijas, kas varētu pārņemt izpildvaras un likumdošanas varas pašreizējās funkcijas, kas attiecas uz tiesu varas organizēšanu, un, pamatojoties uz objektīvi apkopotiem datiem, neatkarīgi pieņemt lēmumus par tiesneša karjeru. Tad arī varēs domāt par Valsts prezidenta lomu un nebūs jārunā par citu valsts varas atzaru piesmieto tiesiskumu.