Solītais izpildīts. Partija “Visu Latvijai” īsu brīdi pēc valsts svētkiem sākusi parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu projektu, kurā paredzēts visas tautas tieši vēlēts Valsts prezidents. Šā projekta krusttēvos stāvējuši atzīti konstitucionālo tiesību eksperti, un, domājams, tuvākās nedēļas paies Satversmes grozījumu zīmē.

Jāteic, ka konstitucionālo tekstu rakstīšana Latvijas sabiedrībai ir gēnos. Dažādos laikos un apstākļos tapušas gan dažādas satversmes un konstitūcijas, gan vairāk vai mazāk apjomīgi grozījumu projekti. Konstitūcijas projekta sagatavošana jau kopš aizsākumiem Latvijā tiek ieskatīta par gana vieglu lietu. Kā rakstījis jurists Jānis Pliekšāns, “sastādīt rakstītu satversmi – tā ir nieka lieta, vajadzības gadījumā to var izdarīt trijās dienās”.

Ar J. Pliekšāna pamācībām konstitūciju sastādīšanā lielā mērā ir aizsākušās pašas Latvijas konstitucionālās tiesības. Kronvaldu Atis jau bija darinājis jaunvārdu “satversme”, taču tieši Rainis tajā asiņainajā 1905. gadā sniedza praktiskas rekomendācijas konstitūcijas tapināšanā. Kādā kalendārā publicētais raksts “Kas ir satversme” ir pirmais teorētiskais apskats latviešu valodā par konstitūcijas jēdzienu un konstitūcijas rakstīšanu. Mūsdienu bargajos kritiķu standartos tas droši vien tiktu atzīts tikai par īsinātu Ferdinanda Lasāla lekcijas pārstāstu, taču tam laikam tas bija notikums. Konstitucionālo tiesību sākums latviešu valodā.

Ko tad mums mācījis Rainis?

Pirmkārt, nekad nerakstīt lietas skaidrā valodā – konstitūcijas tekstam nav jāatklāj to autoru patiesie mērķi. Satversmē ir jāizsakās “daudz smalkākā kārtā”, jo savus centienus labi autori “nemūžam neizteiks tik nepieklājīgos izteicienos – jo tas vien par visām reizēm jāpatura omā, ka viss atklātais ir nepieklājīgs”.

Otrkārt, nav jābaidās no novitātēm. Gadījumos, kad jāievieš kāds maskēts pārsteigums tekstā, tā formulējums var būt “kaut kas gluži sevišķs un noslēpumains, priekš kā jāizdomā īpašs vārds”.

Treškārt, nepietiek tikai ar prasmi konspektēt dažādu valstu konstitūciju tekstus. Ir nepieciešama sevišķa satversmes māksla un gudrība. Satversmes māksla ietver zināšanas par to, “kā jāsastāda satversmes un kā jāvērtē jau izcēlušās”. Savukārt šīs zināšanas var gūt, pārzinot konstitucionālo tiesību attīstību un cēloņus dažādās Eiropas valstīs kopš konstitucionālisma aizsākumiem.

Tieši šajā satversmes mākslā Rainis ir saskatījis konstitūciju rakstītāju panākumu ķīlu – spēju ne vien aprakstīt papīra loksnes ar likumu paragrāfiem, bet arī reāli grozīt un pārveidot pastāvošo iekārtu.

Vērtēsim konstitūcijas autorus pēc Raiņa standartiem – tas ļaus gūt priekšstatu arī par pašu konstitucionālo tekstu.