1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)
Notikums
Konferencē apspriež aktuālus civilprocesa jautājumus
14
Konferences prezidijā (no kreisās): Vadims Mantrovs, Rada Matjušina, Mārcis Krūmiņš, Mareks Segliņš, Jānis Lapsa, Iveta Krēvica un Evita Jurēvica
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Turpinot iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, Tieslietu ministrija arī šā gada 11. novembrī tiesu namā Rīgā, Abrenes ielā 3, rīkoja tiesībzinātnieku un praktiķu konferenci par aktuāliem civilprocesa jautājumiem.

Konferences atklāšanas uzrunu teica tieslietu ministrs Mareks Segliņš, norādot, ka Tieslietu ministrija ir galvenā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarē un viena no tās prioritātēm ir Civilprocesa likuma uzraudzība. Šī uzdevuma izpildei Tieslietu ministrijā ir izveidota pastāvīgā darba grupa Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei. Tajā tiek apspriesti aktuālie jautājumi civilprocesa jomā un izstrādāti attiecīgi grozījumi ar mērķi optimizēt un saīsināt civilprocesu, tādējādi kopīgiem spēkiem tiecoties nodrošināt personu tiesību samērošanu un vajadzību nodrošināšanu, kā arī civilprocesa optimizēšanu un lietu izskatīšanu tiesās paātrināšanu.

M. Segliņš norādīja, ka Civilprocesa likums ir viens no tiem normatīvajiem aktiem, kurā nepārtraukti notiek atsevišķu institūtu pilnveidošana un tiesību normu pārskatīšana. Turklāt grozījumi Civilprocesa likumā dažkārt ir kā pavadošais likumprojekts kāda cita normatīvā akta grozījumu pieņemšanas procesā, tāpēc, lai gan Tieslietu ministrija neatbalsta šādu praksi, no regulārām izmaiņām Civilprocesa likumā diemžēl nav iespējams izvairīties.

Detalizētu ieskatu par Tieslietu ministrijas paveikto un plānoto civilprocesuālajā jomā sniedza raksta autore – Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsulte Evita Jurēvica, informējot, ka Tieslietu ministrija kā civilprocesa politikas veidotāja turpina darbu pie Civilprocesa likuma regulējuma uzlabošanas. Tā, piemēram, tiks lemts par atsevišķu procedūru pārskatīšanu, lai novērstu nepilnības civilprocesuālajā regulējumā, piemēram, par blakussūdzību iesniegšanas iespēju pārskatīšanu, tādējādi nodrošinot civiltiesisko apgrozību un ātrāku lietu izskatīšanu tiesās, kā arī lietu starp vienām un tām pašām pusēm par faktiski vienu un to pašu prasījumu apvienošanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
XhFGsVASFDtqoB
13. Marts 2012 / 07:19
0
ATBILDĒT
eenaLm inlovjkoqorz
szeHNseNih
13. Marts 2012 / 06:00
0
ATBILDĒT
rNc3pv mqibnruuwate
osZRSPEJb
13. Marts 2012 / 05:47
0
ATBILDĒT
CNXvQA ackgwfymekxj
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 11
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties