8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauni tiešās demokrātijas instrumenti
3
Mg.iur.
Iveta Kažoka
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece 

Kopš 2007. gada Latvijā ir notikušas trīs tautas nobalsošanas. Pasaules kontekstā tas ir ievērojams skaits, kas ļauj Latviju ierindot starp tām valstīm, kur tiek plaši izmantoti tiešās demokrātijas instrumenti (referendumi, tautas iniciatīvas, amatpersonu atsaukšana no amata). Paralēli vietējiem procesiem visā pasaulē ir vērojama tendence pilsoņiem aizvien biežāk pieņemt lēmumus tieši un patstāvīgi, nevis paļauties uz vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem.1 Var pat runāt par īpašu līdzdalības demokrātijas uzplaukumu, kura rezultātā gandrīz visas valstis saviem pilsoņiem nacionālā vai reģionālā līmenī piedāvā kaut vai vienu tiešās demokrātijas instrumentu.2 Referendumi un iedzīvotāju likumdošanas iniciatīvas palēnām kļūst par obligātu demokrātisko valstu elementu.

Reprezentatīvā vai tiešā demokrātija

Valsts, kuras pārvaldi visvairāk raksturo tiešās demokrātijas elementi, ir Šveice. Visdažādāko līmeņu (nacionāla, kantonu, komūnu) referendumi šajā valstī notiek vairākas reizes gadā, turklāt sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Šveices pilsoņi tik biežu iesaisti politikā neuzskata par nastu, tieši otrādi, tā tiek dēvēta par Šveices pamatvērtību, kas vieno tās valodas un reliģijas ziņā sašķelto sabiedrību.3

Joprojām gan ir valstis ar senām demokrātijas tradīcijām, kur tiešās demokrātijas instrumenti ir minimāli vai arī to nav vispār. Spilgts piemērs ir Beļģija, kuras konstitūcija neļauj parlamentam saistošu referendumu rīkošanu.4 Šādu skepsi pret tiešās demokrātijas instrumentiem izskaidro atšķirības mūsdienu demokrātijas koncepcijās: atšķirības galvenokārt skar vērtējumu par pārstāvniecības un tiešās demokrātijas savstarpējo mijiedarbību. Dažās valstīs joprojām dominē uzskats, ka referendumu iespējas var traucēt pilnvērtīgi strādāt vēlētajām institūcijām – parlamentam, parlamenta izveidotajai valdībai. Tāpat referendums kā lēmumu pieņemšanas forma neļaujot tik niansētu problēmas risinājuma izstrādi un filigrānus kompromisus kā, piemēram, tas dažreiz vērojams parlamenta darbā. Atšķirības starp Šveices un Lielbritānijas demokrātijas modeļiem ir tikušas pat pielīdzinātas atšķirībām starp dažādiem demokrātijas veidiem,5 kam ir maz kopīga.

Tomēr šīs pretrunas mazinās, jo arvien biežāk pasaules valstīs tiek izmantoti referendumi. Eiropas valstīs šobrīd dominē uzskats, ka tiešā un pārstāvniecības demokrātija ir nevis pretstati, bet savstarpēji savietojamas pārvaldes formas. Pat ja vairākumu jautājumu vieglāk un parocīgāk izšķirt parlamentā, atsevišķos gadījumos ir labāk, lai izšķirošā balss ir pēc iespējas plašākam attiecīgās valsts pilsoņu lokam. Tieši šāda izpratne izriet no Eiropas Padomes (EP) institūciju rekomendācijām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Uwix
9. Februāris 2010 / 20:28
0
ATBILDĒT
Ir jau kompromisa variants, kurš šīs tiešās demokrātijas problēmas veiksmīgi risina - daļēja tiešā demokrātija, kurā parlaments ar partiju sistēmu strādā, bet to papildina (pēc vajadzības) ar tiešās demokrātijas līdzdarbošanos.



Ideja ir vienkārša:



Vienu trešdaļu Saeimas deputātu mēs atlaižam (ievēlam tikai 66 deputātus), atlikušās 34 “vietas” rezervējam tautas līdzdalībai. Līdzdalība notiek izmantojot e-paraksta bāzētu pakalpojumu Saeimas mājaslapā pie konkrēta likumprojekta. Ja likuma izskatīšanas laikā (parasti 2-4 mēneši) nobalso vismaz 10% balsstiesīgo vēlētāju, tad “ierodas uz balsošanu” 34 virtuālie deputāti, un viņu balsis proporcionāli sadalās no internetā nobalsojušo pilsoņu par/pret attiecības. Ja aktivitāte ir zem 10%, virtuālie deputāti balsojumā “atturas”. Ja aktivitāte ir virs 50%, tad interneta balsojumam ir referenduma spēks un reālajiem deputātiem pār to nav teikšanas.





Vairāk par šo priekšlikumu un 30 pozitīvām un 10 risināmām problēmām, 10 atbildēm uz populāriem jautājumiem, videoprezentāciju var apskatīt še:



http://www.uwix.lv/virtualiesaeimasdeputati
Kursis
23. Janvāris 2010 / 13:59
0
ATBILDĒT
Šī tēma aktualizējas gan Latvijā, gan pasaules mērogā. Par tiešās demokrātijas attīstības problēmām nupat ir nopublicēts raksts PARLAMENTĀRISMA KRĪZE VAI SABRUKUMS? mājas lapā

www.satversmei.lv

Iesaku autoriem sadarboties.
X
8. Decembris 2009 / 11:50
0
ATBILDĒT
Labs raksts.



Viens no iemesliem tiešās demokrātijas relatīvajam uzplaukumam Latvijā tomēr ir bēdīgs - politisko partiju vājums un daļēja korumpētība. Tādēļ cilvēki mēģina paši, bez partiju starpnciecības, īstenot savus likumdošanas projektus.



Tiešajai demokrātijai ir arī savi kvalitatīvi trūkumi - trūkst partiju 'filtrs', kas atsijātu mazāk kvalitatīvas vai tīri populistiskas likumdošanas iniciatīvas, vai arī tās uzlabotu. Tiešās demokrātijas mazspēju izvairīties no populismas nupat apstiprināja Šveices referendums par minaretu aizliegumu.



Bet Latvijā, kamēr partijas nesāks pa īstam pildīt savus uzdevumus, pilsoņiem nekas cits neatliek, tā izmantot tiešās demokrātijas iespējas. Tādēļ šī tendence Latvijas kontekstā ir vērtējama pozitīvi.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties