8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (II)
Līdzsvars starp informācijas atklātību un slepenību starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos
LL.M
Kristīne Jarinovska
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Daudzas indivīda tiesības ir grūti vai pat neiespējami īstenot valstī, kas neatzīst informācijas atklātību. Tā, piemēram, vārda brīvība zaudētu savu vērtību tāpēc, ka uzskati un viedokļi būtu pamatoti ar nepilnīgu, subjektīvu un gandrīz visos gadījumos kļūdainu informāciju par faktiem. Arī tiesības piedalīties savas valsts lietu kārtošanā būtu apdraudētas. Tā kā sabiedrībai nebūtu pieejama informācija par faktiem, nebūtu iespējams uzraudzīt un kontrolēt valsts rīcību. Turklāt valsts varas īstenotājs sliektos noslēpt vai arī īstenībai neatbilstoši attēlot konkrēto situāciju. Pat tiesības uz taisnīgu tiesu būtu neiespējami īstenot, jo sabiedrībai nebūtu informācijas par tiesisko sistēmu, tādēļ persona nevarētu izmantot savas tiesības un pienācīgi pildīt savus pienākumus. Nereti, risinot civiltiesiskus strīdus (lai tā būtu ģimenes, mantojuma, lietu vai saistību tiesību joma), personai var būt svarīgi zināt valsts varas īstenotāja rīcībā esošo informāciju, piemēram, valsts varas īstenotāju līdzšinējo administratīvo praksi jautājuma risināšanā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU  /  5 RAKSTUS
piekļuves kods
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties