Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā brīdī jābūt solidāriem. Tomēr visas dzīves jomas nav vienādas. Ir tādas, kurām var atņemt, tās brīdi pacietīsies un dzīvos tālāk – sliktākajā gadījumā – bez progresa, stāvot uz vietas. Taču ir jomas, kur finansējuma samazinājums var būt izšķirošs un kurās finansējuma samazinājums ne tikai liedz progresu, bet izraisa regresu. Šajās jomās kaut neliela apstādināšana vai regress nozīmē ilgstošu, krīzes ilgumu daudzkārt pārsniedzošu negatīvu iespaidu. Tas var izpausties gan kā palielināta finanšu ieguldījuma nepieciešamība, gan kā neatgriezenisks zudums, kura pārvarēšanai būs nepieciešami daudzi gadi. Pirmais, ar ko tas asociējas, ir veselība – mēs saprotam, ka, slimību neārstējot, stāvoklis tikai pasliktināsies. Tikpat svarīga ir izglītība un zinātne. Lietas, kas ir attīstības pamatā, lietas, kuras neizveido ne vienā dienā, ne mēnesī, ne gadā, lietas, kur vajadzīgi gadu desmiti. Tāpēc pret tām nevar attiekties pavirši – likvidēsim, samazināsim un, kad varēsim, – atjaunosim. Jo varbūt atjaunot vairs nebūs iespējams, vismaz ne tik ātri, cik tas būtu nepieciešams. Raksts veltīts krīzes ietekmei uz juridisko izglītību. Tajā tiks pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, lielākoties tiem, ko šī krīzes radījusi, nedaudz arī tiem, ko krīze ļāvusi apzināt vai likusi uztvert saasināti.
Juridiskās izglītības forma un saturs
Runājot par juridisko izglītību un krīzes ietekmi uz to, vēlētos to nedaudz ieskicēt no diviem viedokļiem – juridiskā izglītība kā augstākās izglītības institūciju un to realizēto studiju programmu sistēma un juridiskā izglītība kā misija. Tātad tiks analizēta gan izglītības forma, gan saturs, jo nevar noliegt, ka krīze ietekmē kā vienu, tā otru.
Runājot par augstākās juridiskās izglītības realizētājiem un to īstenotajām augstākās juridiskās izglītības programmām, var pievērsties vairākiem aspektiem – budžeta vietu samazinājumam un finansējuma samazinājumam uz vienu studentu, kā arī pasniedzēju atalgojuma samazinājumam.
Šis ir aspekts, kurš krīzes ietekmi raksturo vistiešāk. Nenoliedzami, samazinājums ir bijis visai izglītībai, arī juridiskajai. Var minēt vien piemēru no LU Juridiskās fakultātes pieredzes. 2008. gadā savu gandrīz 320 t. s. budžeta studentu izglītošanai no valsts LU Juridiskā fakultāte saņēma 371 758 latus, savukārt 2009. gadā, nesamazinoties budžeta vietu skaitam, par šo pašu studentu izglītošanu tā saņēma jau 200 045 latus, kas ir par 171 000 latu mazāk. Tādējādi valsts pateikusi, ka students jāizglīto aptuveni par 46% lētāk. Uzskatāmi teikto ilustrē arī t. s. studenta izglītošanas bāzes izmaksas, t. i., summa, kurā ietverts akadēmiskā personāla atalgojums un citas ar izglītošanu saistītās izmaksas. Gada laikā tas sarucis vairāk nekā par pusi, jo studējošā bāzes izmaksas no 1401,57 latiem gada sākumā sākotnēji kritās uz 892,12 latiem gada vidū un šobrīd ir 677,52 lati. Atzīmējams, ka valsts ieguldījums kopējā LU Juridiskās fakultātes budžetā ir salīdzinoši mazs –2008. gadā tas bija 25,7%, bet šogad ir vairs tikai 18,2%. Jāatzīst, ka līdz ar to veiksmīgu juridiskās izglītības norisi studējošie nodrošina tieši par saviem līdzekļiem.
Valstiski noteikts samazinājums skāris arī akadēmiskā personāla atalgojumu. Tā, līdz ar īstenotajām izmaiņām minimālais profesora atalgojums samazināts par 275 un šobrīd ir 826 lati, asociētā profesora – par 220 latiem un šobrīd ir 661 lats, docenta – par 176 latiem un šobrīd ir 529 lati, lektora – par 141 latu un šobrīd ir 423 lati.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
