1. Nepieciešamība grozīt Satversmi

Juridiskie apsvērumi

Valsts dalība ES ietekmē gandrīz visas valsts varas īstenošanas sfēras. Līdztekus valstu parlamentu pieņemtiem ārējiem normatīviem aktiem pastāv ES likumdošanas institūciju pieņemti akti, kuri ir ne tikai tieši piemērojami dalībvalstu tiesību sistēmās, bet arī ir apveltīti ar augstāku juridisku spēku kā nacionālo institūciju pieņemtie akti. Valstu izpildvaras institūcijas iegūst tiesības piedalīties ES likumdošanas procesā un uzņemas pienākumu īstenot dzīvē ne tikai nacionālā parlamenta pieņemtos likumus, bet arī tieši piemērojamos ES tiesību aktus. Valstu tiesu institūcijas reizē iegūst tiesības un uzņemas pienākumus spriest tiesu atbilstoši ES tiesību normām.

Šīs pārmaiņas neizbēgami attieksies arī uz Latvijas tiesību sistēmu kopumā un uz Satversmi kā galveno šīs tiesību sistēmas balstu konkrēti. Pirmkārt, mainīsies gandrīz visu Satversmē minēto valsts institūciju tiesību un pienākumu apjoms. Otrkārt, mainīsies Satversmē ietvertais līdzsvars starp trim varas zariem, palielinoties izpildvaras kā valsts interešu galvenajai pārstāvei ES lomai.

Būtisks ir jautājums, vai dalības ES izraisītās Latvijas tiesību sistēmas pārmaiņas rada juridisku nepieciešamību grozīt Satversmes tekstu. Dalība ES neapšaubāmi maina vairāku Satversmes normu izpratni, taču lielākā daļa no šīm normām ir saturiski ļoti plašas, un izmaiņas to izpratnē laika gaitā ir ne tikai pieļaujamas, bet pat pašsaprotamas. Turklāt jāievēro normu iztulkošanas princips — ja, iztulkojot tiesību normu, ir iespējams sasniegt gan rezultātu, kas saskan ar spēkā esošo tiesību sistēmu, gan rezultātu, kas ir pretrunā ar kādu no tiesību sistēmas normām, tad priekšroka dodama tai iztulkošanai, kas nerada tiesību normu kolīzijas. Tādējādi, plaši iztulkojot šobrīd spēkā esošās Satversmes normas1, būtu iespējams nonākt pie rezultāta, ka grozījumi Satversmes tekstā nav obligāti.

Tomēr tik plaša Satversmes normu iztulkošana bez izmaiņām Satversmes tekstā varētu radīt daudzus strīdus par atsevišķu Satversmes pantu saderību ar Latvijas dalību ES. Kaut arī ir iespējama Satversmes normu plaša iztulkošana, tomēr mūsu konstitūcijas pantu saturs nav bezgalīgi plašs. Tāpēc, lai nodrošinātu juridiski maksimāli korektu Satversmes normu iztulkošanu, Satversmē ir nepieciešams veikt pārmaiņas, kas radītu pamatu iztulkot pastāvošās Satversmes normas kā saderīgas ar ES tiesībām.

Sociālie apsvērumi

Pārmaiņu sabiedrības apziņā atspoguļojums

Valsts konstitūcija nav tikai formāli juridisks dokuments. Tā balstās uz valsts vēsturisko pieredzi, kultūras savdabību un sociālām vērtībām. Katrām valsts konstitūcijas teksta izmaiņām būtu jābūt pamatotām ar būtiskām sabiedrības vērtību izmaiņām.

Latvijas iestāšanos ES pamatoti var uzskatīt par svarīgāko notikumu Latvijas politiskajā dzīvē pēc neatkarības atgūšanas. Ekonomiskās un tiesību sistēmas pārkārtošana atbilstoši ES prasībām jau vairākus gadus ir Latvijas valsts pārvaldes prioritāte. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka Satversmes grozījumi, kas dotu norādi uz Latvijas valsts dalību ES, ne tikai novērstu iespējamās juridiskās pretrunas ar vairākiem Satversmes pantiem un radītu leģitīmu pamatu šos pantus iztulkot, ievērojot ES tiesību apsvērumus, bet arī atzītu tās būtiskās izmaiņas sabiedrībā, kas ir notikušas, Latvijai cenšoties kļūt par ES dalībvalsti.