Hm... Ja jau "JV" ir nolēmis publicēt ebreju humoru (kuŗa liels cienītājs es pats arī esmu), tad pielikšu šo to arī no sevis. Lūk, daži lieliski ebreju joki ar juridisku zemtekstu.

.

Sarunājas mācītājs un rabīns.

Mācītājs stāsta: "Es reiz ceļoju pāri jūŗai uz kuģa. Pēkšņi sacēlās spēcīga vētra. Es sāku lūgt Dievu, un Viņš izdarīja brīnumu: visapkārt plosās vētra, bet tur, kur mūsu kuģis – tur ir pilnīgs bezvējš!"

Rabīns atbild: "Man reiz gadījās vēl brīnumaināk. Es reiz sestdien gāju pa ielu un pēkšņi skatos – zemē mētājas pilns naudasmaks. Bet ir sestdiena, šabats – tātad pacelt nedrīkst. Nu, es tad raidīju kvēlu lūgšanu Dievam, un Viņš mani uzklausīja un izdarīja brīnumu: visapkārt ir sestdiena, bet tur, kur guļ tas maks – vēl piekdiena!"

.

Sarunājas divi ješivas (jūdu reliģiskās skolas) audzēkņi.

Moiše: "Es Tev tūlīt pierādīšu, ka Mozus nēsāja kipu" [t.p. kas "jarmulke" – maza cepurīte, kuŗu nēsā jūdu vīrieši]

Izāks: "Tu nekad to nepierādīsi, jo Torā tas nav rakstīts, un nedz Talmuds, nedz Mišna to nesaka."

Moiše: "Pierādīšu gan. Skaties, kur Torā ir rakstīts: "Un Mozus iznāca tautas priekšā…""

Izāks: "Nu, un?"

Moiše: "Nu, bet vai kārtīgs, ticīgs ebrejs var iznākt tautas priekšā bez kipas ?"

.

Viens pavecs vīrs atskrien pie rabīna un vaimanā:

"Rebbe, ko lai dara!? Mans dēls ir sajucis prātā! Es šorīt ieeju viņa istabā un redzu: uz galda viņam stāv cūkgaļas šķiņķis, bet gultā – kristiešu meitene!"

Rabīns: "Nu, neuztraucies, nemaz tik traki jau nav. Būtu daudz sliktāk, ja tā meitene būtu uz galda, bet cūkgaļa gultā."

.

Vīrietis atnāk pie rabīna un saka:

"Rebbe, es nekādi nevaru izlemt, kā dokumentos ierakstīt sava dēla dzimšanas gadu. Ja ierakstīšu viņu kā vienu gadu vecāku, viņu agrāk paņems armijā dienēt. Ja ierakstīšu viņu kā gadu jaunāku, viņš vēlāk ies skolā. Ko lai dara?"

Rabīns: "Ieraksti, kā ir – īsto dzimšanas gadu".

Vīrietis (apstulbis aiz pārsteiguma): "Vai, milzīgs paldies Jums par padomu! Patiešām, ģeniāls risinājums – es pats nekad nebūtu kaut ko tādu iedomājies!"