23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)
Numura tēma
Vai notiek spiediens uz Satversmes tiesu
4

2010. gada 11. februārī Satversmes tiesa izplatīja paziņojumu, ka plašsaziņas līdzekļos aizsākušos diskusiju par Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu algu iesaldēšanas lietā1 un izskanējušos viedokļus par šo spriedumu uzskata par spiedienu uz tiesu. Tāpat Satversmes tiesa pauda bažas, ka šāda diskusija par iespējamo sprieduma izpildi uzskatāma par sava veida atmaksu tiesai par tās spriedumu.

Jebkurā demokrātiskā tiesiskā valstī šāda veida oficiāls konstitucionālās tiesas paziņojums būtu ārkārtīgi nozīmīgs notikums. To varētu uzskatīt par sava veida lakmusa papīru, kas signalizē, ka tiesas un politiķu savstarpējās attiecībās vai sabiedrības diskusijās ir pārkāpta tā trauslā līnija, aiz kuras tiesneši jūtas komfortabli spriest tiesu. Savukārt tas jau varētu likt apšaubīt tiesu varas neatkarības konstitucionālo garantiju ievērošanu šajā valstī, kā arī uzmanīgāk raudzīties uz nākamajiem tiesas nolēmumiem.

Satversmes tiesas praksē diskusijai starp tiesu, politiķiem un sabiedrību ir jau gana sena vēsture. Varētu pat teikt, ka šī diskusija aizsākās jau ar pašu pirmo tiesas spriedumu. Sprieduma izvērtējumos Satversmes tiesas tiesneši pat tika pielīdzināti slidotkāriem hokejistiem, kuriem galvenais spriedumā esot bijis uz nebēdu izslidoties.2 Savukārt gadsimtu mija bija tas brīdis, kad pēc vairākiem tiesas spriedumiem politiķi ierosināja diskusiju par atsevišķas Satversmes tiesas nepieciešamību. Ministru prezidents un tieslietu ministrs sliecās domāt, ka ir nepieciešama tiesu sistēmas optimizācija un ka šāda nepatīkama institūcija neesot vajadzīga.3

Tieši plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības atbalsta dēļ toreiz ideja par Satversmes tiesas iespējamu likvidēšanu tā arī palika politisku diskusiju līmenī.4 Modernā sabiedrībā tiesai bieži vien ir ne tikai pareizi jālemj lietas, bet arī jāspēj pārliecinoši un efektīvi komunicēt ar plašsaziņas līdzekļiem. Satversmes tiesas neaizskaramību politiskajās diskusijās nodrošina ne vien tās spriedumu kvalitāte un pārliecinošā juridiskā argumentācija, bet arī pašas tiesas autoritāte sabiedrībā un sabiedrības ticība tiesai.

Pēdējais gads Satversmes tiesas darbā asociēsies ne tikai ar plašo izskatāmo lietu klāstu un sarežģītajiem tiesību jautājumiem, kas tai lemjami. Paralēli pensiju, tiesnešu algu un dažādu pabalstu samazināšanas lietu izlemšanai politiķi ar tiesnešiem plašsaziņas līdzekļos ir diskutējuši gan par tiesas spriedumu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem un nepieciešamību mainīt Satversmes standartus ekonomiskās krīzes apstākļos, gan arī par politiķu iespējām pārlemt jau tiesas izspriestus jautājumus. Sevišķi intensīvi šī diskusija attīstījusies pēc sprieduma pensiju samazināšanas lietā.5

Pēc šā sprieduma Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris paziņoja, ka tiesa izjutusi ļoti spēcīgu sabiedrības spiedienu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andris S.
25. Februāris 2010 / 19:34
0
ATBILDĒT
Ekonomistam nevajadzēja šeit izteikties. :)
Subaru
24. Februāris 2010 / 17:03
0
ATBILDĒT
Piekrītu Pastara viedoklim par palīgiem - Satversmes tiesu, kas nākusi palīgā sabiedrībai, bet tai pašā laikā neaizmirst sevi un tādējādi gūst šķietamu popularitāti sabiedrības acīs. Bet Satversmes tiesas f-jas ir pavisam citas, un nodarbošanās ar politiku pie laba gala agri vai vēlu nenovedīs, jo ar laiku zudīs paļāvības principa izjūta....!



Piekrītu Kažokai, ka Satversmes tiesa kritiku uztver emocionāli un pagaidām savus lēmumus neprot korekti skaidrot sabiedrībai, un neviens - ne politiķis, ne žurnālists labāk neskaidros sabiedrībai šo procesu, ja ne pati tiesa!



Un līdz šim arī neviens vēl neizspriestā lietā nav iejaucies vai plaši izspēlējis kombinācijas par tiesas risinājumu, tā kā runas par baigu spiedienu ir nepamatotas..



Ja Satversmes tiesa ir sākusi nodarboties ar politiku, nu jau tīrā veidā, tad vajadzēja arī paredzēt ar ko tas beigsies vai pareizāk sāksies! Paši ziniet cik nesaudzīgi tiek kritizēti politiķi, taghad tas notiks ar Satvermes tiesu!



Vai tas ir labi, domāju, ka nē, jo zūd tiesas neitralitātes princips!!!
kniksis
23. Februāris 2010 / 20:52
0
ATBILDĒT
Tas ir labi, ka ir paprasīts arī ekonomista viedoklis, tā teikt, arī parastā tauta ir pārstāvēta. :-)) Pirmais teikums jau vien ir ko vērts!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties