Attiecībā uz nolēmumu izpildi Hāgas konvencija vienīgi nosaka, ka viens no konvencijas mērķiem ir nodrošināt bērnu, kuri nelikumīgi aizturēti vai aizvesti uz kādu no līgumslēdzēju pusēm, ātru atgriešanos,⁴ un ka līgumslēdzēju pušu tiesām vai administratīvajām iestādēm, veicot bērna atpakaļ­atdošanas procedūru, ir jārīkojas ātri.⁵ Līdz ar to Hāgas konvencija paredz tikai to, ka Hāgas konvencijas līgumslēdzējām valstīm ir jānodrošina ātra bērnu atdošana atpakaļ, taču līdzekļi un pasākumi, kā to panākt, ir atstāti valstu nacionālā regulējuma ziņā. Arī Briseles IIbis Regula paredz, ka izpildes procedūru reglamentē izpildes dalībvalsts tiesību akti.⁶ Tas, ka saskaņā ar Hāgas konvenciju vai Briseles IIbis Regulu tiek pieņemts atbilstošs nolēmums par bērna atpakaļatdošanu, bet, piemēram, valstu nacionālā regulējuma nepilnību dēļ, tas turpmāk netiek efektīvi izpildīts, nozīmē, ka tiek traucēta Hāgas konvencijas un Briseles IIbis Regulas mērķu īstenošana – nodrošināt ātru bērna atpakaļatdošanu.

1. Ieskats dažādu valstu nacionālajā regulējumā

Ja ieskatās valstu nacionālajā regulējumā ar izpildi ģimenes tiesību jomā, tad jāatzīmē, ka tas ir samērā atšķirīgs. Atsevišķās valstīs īpaša izpildes kārtība tam vispār nav paredzēta. Daudzās valstīs nav īpaša nolēmumu izpildes regulējuma par bērnu atpakaļatdošanu uz citu valsti. Taču dažās valstīs, piemēram, Dānijā⁷ un Slovākijā,⁸ attiecībā uz nolēmumu izpildi par bērnu atpakaļatdošanu uz citu valsti tiek piemērota vispārējā kārtība, kas tiek piemērota attiecībā uz nolēmumu izpildi ģimenes tiesību jomā, piemēram, uz aizgādības, saskarsmes tiesību nodrošināšanu. Tomēr ir arī tādas valstis, kas līdz ar vispārējo kārtību nolēmumu izpildē ģimenes tiesību jomā ir paredzējušas speciālu regulējumu attiecībā uz nolēmumu izpildi par bērnu atpakaļatdošanu uz citu valsti, piemēram, Ungārija⁹ un Nīderlande.¹⁰

Ungārijā tiesas nolēmumā parasti tiek norādīts, ka bērns jāatdod pieteicējam vai tā pārstāvim. Tiesa var arī norādīt, kur un kad jānotiek bērna nodošanai. Bērna atpakaļatdošanu var organizēt pats pieteicējs, taču, ja tas lūdz centrālās iestādes (turpmāk tekstā – CI) palīdzību, tad CI jāveic visi nepieciešamie pasākumi atpakaļatdošanas nodrošināšanai bērna pastāvīgās dzīvesvietas valstī, piemēram, kas attiecas uz bērna pasi, vīzu, biļetēm. Ja izpilde nenotiek labprātīgi tiesas norādītajā laikā un vietā, tad izpilde notiek atbilstoši vispārīgajiem piespiedu izpildes noteikumiem.¹¹

Nīderlandē Tieslietu ministrija ir izdevusi protokolu ar instrukcijām CI darbībai. Instrukcijā noteikts, ka CI aicina parādnieku vai tā pārstāvi uz pārrunām. Ja parādnieks ir gatavs sadarboties un labprātīgi izpildīt nolēmumu, tad CI pieprasa garantijas, ka tas tiešām tiks izpildīts, piemēram, biļešu kopijas.