23. Marts 2010 /NR. 12 (607)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu nodrošināšana
3
Dr.iur.cand.
Zane Pētersone
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese 

Pierādījumu nodrošināšana pieder pie pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir piemērojami līdz lietas izskatīšanai pēc būtības. Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu primārā funkcija ir status quo nostiprināšana, t. i., tāda stāvokļa iesaldēšana, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk. Taču bez status quo nostiprināšanas pagaidu līdzekļiem var būt arī citas lomas. Pierādījumu nodrošināšanai piemīt tiesas procesa pilnvērtīgas realizācijas nodrošināšanas funkcija: pierādījumu nodrošināšana garantē, ka lietas dalībnieka pierādīšanas pienākums nebūs apdraudēts pierādījumu zušanas vai izmainīšanās dēļ.

Amerikāņu autors Dens Dobss (Dan Dobbs) norādījis, ka pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi (sakarā ar to potenciāli graujošām sekām atbildētājam) parasti ir rūpīgi limitēti normatīvajos aktos vai tiesu nolēmumos.1 Šajā rakstā tiks noskaidrots, vai tā ir arī Latvijā.

Lai gan pierādījumu nodrošināšana ir piemērojama visu nozaru prasības kārtības lietām, tā ir maz pētīta. Tiesnešu ikdienas darbā ir atklājušās vairākas problēmas, kas lielākoties saistītas ar normatīvo regulējumu un kas būtu steidzami jārisina: kādos gadījumos pierādījumi ir nodrošināmi, kāda ir pieteikuma izlemšanas procesuālā kārtība, kādos gadījumos var piemērot inaudita altera parte procedūru un kas tiesnešiem jāievēro, apsverot nolēmuma izpildes iespējas. Līdz ar to ir jāizpēta visi šie jautājumi un jārod atbildes uz tiem.

 

I. Pierādījumu nodrošināšanas pamats

Latvijā pierādījumu nodrošināšanas noteikumi atrodami Civilprocesa likuma 16. nodaļā, kur tiem veltīti astoņi panti – no 98. panta līdz 103.2 pantam. Pierādījumu nodrošināšanas pamats nostiprināts 98. panta pirmajā daļā, kas nosaka: ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt. Šā panta formulējums nav tas veiksmīgākais, jo neizprotamu iemeslu dēļ orientēts uz "personu", kas, pirmkārt, nav civilprocesuāls termins lietas dalībnieku apzīmēšanai, un, otrkārt, pantā runāts par dalībnieka tiesībām lūgt, bet ne tiesas tiesībām piešķirt. Parasti Civilprocesa likuma formulējumi vairāk saistīti ar tiesas elementu, kas redzams arī likuma redakcijās, kas regulē līdzīga rakstura jautājumus. Piemēram, "ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu" (137. panta pirmā daļa) [šeit un tālāk tekstā autores izcēlumi] vai "ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa" (93. panta otrā daļa). Tātad likumā trūkst konsekvences, un labāks 98. panta pirmās daļas formulējums būtu šāds: "Ja ir pamats uzskatīt, ka pierādījumu iegūšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu." Neraugoties uz šīm redakcionālajām nepilnībām, galvenā doma tomēr ir skaidra – pamats pierādījumu nodrošināšanai ir pamatotas bažas par šo pierādījumu vēlākas iegūšanas neiespējamību vai ievērojamu apgrūtinājumu.

 

II. Pieteikuma izskatīšanas kārtība

Civilprocesa likuma 98. panta otrā daļa paredz, ka pierādījumus var nodrošināt jebkurā stadijā, arī pirms prasības celšanas tiesā, un tieši pirms prasības celšanas tas arī visbiežāk tiek darīts, ko var izskaidrot ar bažām par pierādījumu iznīcināšanu, atbildētājam uzzinot par prasības iesniegšanu. Piemēram, lai iznīcinātu pierādījumus par datorā nelegāli instalētu datorprogrammu, pietiek ar pāris mirkļiem.

Gan pirms, gan pēc prasības celšanas lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu 10 dienu laikā var pieņemt divējādi: to var darīt tiesa tiesas sēdē, noklausoties lietas dalībnieku vai iespējamo lietas dalībnieku viedokļus, gan arī tiesnesis vienpersoniski inaudita altera parte jeb ex parte – bez otras puses uzklausīšanas un tiesas sēdes rīkošanas. Pēdējā kārtībā pierādījumus nodrošināt var tikai izņēmuma gadījumos: Civilprocesa likuma 100. panta trešā daļa noteic, ka ar tiesneša lēmumu pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos, tajā skaitā neatliekamos autortiesību un blakustiesību, datubāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk — intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.

Redzams, ka šī panta trešajā daļā īpaši regulētas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu lietas. Rodas jautājumi – kāpēc, un vai šāda pieeja ir attaisnojama. Uz otro jautājumu jāatbild noliedzoši, un tas tiks pamatots vēlāk, bet vispirms aplūkosim pirmo jautājumu, kāpēc šāds regulējums likumā vispār ir. Lai to izdarītu, jāatskatās uz Civilprocesa likuma grozīšanas vēsturi. 2004. gada sākumā 100. panta trešā daļa skanēja šādi: "Ar tiesneša lēmumu pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andris S.
23. Marts 2010 / 12:16
0
ATBILDĒT
Labs raksts! Iepriekšējā numura doktorantei vajadzētu no šī ņemt piemēru. ;)
Magda
23. Marts 2010 / 11:58
0
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts!

Prieks par autores piedāvāto fishing latviskojumu - okšķerēšana :)



Kā jau minēts, praksē ļoti svarīga ir tiesneša izsvērta un sabalansēta rīcība, kas prasa arī pieredzi šo līdzekļu piemērošanā. Piemēram, lai lietas pirmstiesas izskatīšanas stadijā izvērtētu prasītāja tiesību esamību (jo īpaši tādās sarežģītās lietās kā patentu strīdos). Tā kā šādas pieredzes ir maz, ir sagaidāma zināma nedrošība un pārlieku nosvēršanās par labu vienai vai otrai pusei. Tas ir normāli, jo praksei ir jāizkristalizējas. Rakstā veiktā analīze noteikti ir ievērojams solis pretī pareizai pierādījumu nodrošināšanas procedūrai.
TT
23. Marts 2010 / 11:43
0
ATBILDĒT
Par CPL grozījumu absurdumu iesāku griezties pie RAT priekšsēdētājai S. Strences k-dzei, kura piedalās TM CPL grozījumu izstrādes pastāvīgajā grupā.



Kopš 2006. gada gandrīz ikviens CPL grozījums ir "pērle", kuras nepieciešamība parasti tiek skaidrota ar redakcionālā rakstura labojumu vajadzību, lai padarītu likuma tekstu skaidrāko un izvairīties no pretrunām tajā.



Tā kā ar lielāko daļu no grozījumiem tiek panākts tieši pretējais efekts, proti, tiek nodibinātas jaunas pretrunas un likuma teksts kļūst arvien neskaidrāks, tad katru reizi uzdod sev jautājumu, vai tas tā notiek tāpēc, ka kārtējie grozījumi tiek pielāgoti kādas personu grupas interesēm, vai vienkāršās nekompetences dēļ?
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties