Piemēram, 1986. gada maijā Kristi izsolē (Christie’s) Džespera Džona (Jasper Johns) litogrāfija, kuras nosaukums ir "No 0 līdz 9" ("0 Through 9"), tika pārdota par 93 500 ASV dolāru. Savukārt 1960. gadā Modernās mākslas muzejs vienu no 35 litogrāfijas iespiedgrafikām ieguva par 75 dolāriem.³ Augošo cenu dēļ palielinās arī interese investēt iespiedgrafikās.

Iespiedgrafikas veido atsevišķu un neatkarīgu mākslas tirgus segmentu. Iespiedgrafikas tiek ražotas vairumā, kur katrs ir oriģināls mākslas darbs. Tieši tāpēc iespiedgrafikas tik augstu vērtē kolekcionāri. No tiesiskā regulējuma aspekta iespiedgrafikas ir starp autortiesībām un patērētāju aizsardzības tiesībām. Neviena no šīm jomām pašlaik nenodrošina pilnīgu un pienācīgu iespiedgrafikas regulējumu. Rakstā no autortiesību viedokļa apskatīts iespiedgrafiku regulējums ASV un Eiropā.

I. Iespiedgrafikas

Pirms pievēršos juridiskai analīzei, ir vērts apskatīties, kas ir iespiedgrafikas, kādās formās tās pastāv un kas tās atšķir no pārējiem mākslas darbiem, padara par unikāliem tiesiskā regulējuma objektiem.

Enciklopēdijā skaidrots, ka iespiedumu veidošana ir pavairojuma ražošana no viena mākslas veidojuma tintē; savukārt pats darbs (iespiedgrafika) tiek veidots, pārvietojot tinti no virsmas, uz kuras mākslas attēls sākotnēji uzgleznots vai citādi izveidots.⁴ Iespiedgrafikas tiek veidotas no vienas oriģinālās virsmas, ko dēvē par matricu. Iespiedumu veidošana ir viena mākslas darba pavairošana no dažādu veidu matricām.

Tiesiskais regulējums

Šobrīd ir acīmredzams attiecīgu tiesību normu trūkums gan Latvijas, gan arī pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu likumdošanā. Savukārt 14 ASV štati kopš 1971. gada ir pieņēmuši atsevišķas iespieddarbu regulējošās tiesību normas. ASV kaimiņvalstis, piemēram, Kanāda, par amerikāņu likumdošanu ir informētas, tomēr pašas savu regulējumu nav pieņēmušas.